Publicēts: 13.04.2023.
- atjaunot Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam;
- sekmēt Latvijas tautsaimniecības klimatnoturību un mazināt klimata pārmaiņu radītās ilgtermiņa sekas Latvijas ekonomiskajai izaugsmei, veicot ar klimata pārmaiņām saistīto risku izvērtējumu un pārraugot un koordinējot ar klimatnoturību un klimata pārmaiņu pielāgošanās politikas īstenošanu nozaru plānošanas dokumentos un nozares reglamentējošos tiesību aktos kā arī sniedzot atbalstu pašvaldību plānošanas reģioniem un pašvaldībām reģionālo plānošanas dokumentu izstrādē;
- nodrošināt Latvijas SEG emisiju un CO2 piesaistes inventarizāciju un prognozēšanu starptautisko un ES ziņošanas saistību izpildei un Latvijas politikas plānošanai, tai skaitā par pielāgošanos klimata pārmaiņām;
- nodrošināt emisiju tirdzniecības sistēmas darbību Latvijā t.sk. tās paplašināšanu iekļaujot fosilās enerģijas vienībām, kas tiek patērētas ārpus esošās ETS sistēmas (t.i., ETS 2);
- sekmēt efektīvu klimatneitralitātes un klimata nodrošināšanas publiskā finansējuma (emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Modernizācijas fonda instruments, Sociālā klimata fonda instruments, ES Fondu finansējums) ieviešanu un pieejamību Latvijas publiskajam sektoram, nevalistskajam sektoram, privātajam sektoram un mājsaimniecībām, nodrošinot rezultātos balstītu finansējuma piešķiršanu un efektīvu izlietotā finansējuma uzraudzību.
- sekmēt vides resursu (zemes dzīļu, ūdens un gaisa) atbilstību ES tiesību aktos un nacionālajos nozaru plānošanas dokumentos noteiktajiem kvalitātes kritērijiem veidojot un īstenojot riskbalstītu vides piesārņojuma un plūdu novēršanas un mazināšanas politiku; riskbalstītu bīstamo ķīmisko vielu un radiācijas drošības pārvaldības politiku ar skaidri noteiktām atbildībām;
- veicināt ilgtspējīgu un ar sabiedrības interesēm līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi nodrošinot ietekmes uz vidi novērtējuma procesa pilnveidi un atbilstību nozares un vides ilgtspējas nodrošināšanas aktuālajām vajadzībām, tai skaitā stiprinot atbildīgo institūciju administratīvo kapacitāti; piesārņojošo darbību operatoru (t.sk. gaisa, vides trokšņapiesārņojuma) uzraudzības procesa regulatīvo un īstenošanas efektivitāti;ekonomiskus stimulus veicināt ilgtspējīgu komercdarbību, pielāgojot dabas resursu nodokļa instrumentu atbilstoši ar komercdarbības un sabiedrības paradumu radītajai ietekmei uz vidi;
- veicināt Latvijas tautsaimniecības produktivitāti, uzlabojot resursu izmantošanas efektivitāti un mazinot atkarību no ievestām izejvielām vietējās ražošanas vajadzībām, sekmējot pakāpenisku pāreju uz aprites ekonomiku visās tautsaimniecības nozarēs; atkritumu apjoma samazināšanos un efektīvu atkritumu apsaimniekošanu; atkritumu apsaimniekošanas nozares datu pieejamību un kvalitāti;
- veicināt ūdenssaimniecības pakalpojumu ilgtspēju, līdzsvarojot pakalpojuma pieejamību (t.sk. izmaksas), apgādes drošumu un kvalitāti (t.sk. negatīvas ietekmes uz vidi novēršanu);
- sekmēt efektīvu publiskā finansējuma vides ilgtspējas un aprites ekonomikas veicināšanai (ES Fondu finansējums, nacionāli instrumenti) ieviešanu un pieejamību Latvijas publiskajam sektoram, nevalstiskajam sektoram, privātajam sektoram un mājsaimniecībām, nodrošinot rezultātos balstītu finansējuma piešķiršanu un efektīvu izlietotā finansējuma uzraudzību;
- nodrošināt Latvijas interešu pārstāvniecību attiecībā uz vides ilgtspējas un aprites ekonomikas stiprināšanas rīcībpolitiku ES un starptautiskā līmenī.
- veicināt enerģētikas sektora transformāciju saskaņā ar nozares plānošanas dokumentiem, nodrošinot, ka Latvija virzās kļūt par reģiona enerģijas cenu līderi,būtiski palielina zaļās enerģijas īpatsvars ražošanas portfelī,būtiski samazina importētās enerģijas apjomu, ņem vērā nozares digitalizācijas un inovāciju dotās iespējas augstākas pievienotās vērtības radīšanai un nozares kopējās efektivitiātes uzlabošanai;
- stiprināt Latvijas energoapgādes drošumu un palielināt enerģijas eksporta iespējas, veicinot nacionālo energosistēmu attīstību atbilstoši nozares aktuālajām vajadzībām, energosistēmu noturību un to darbības nepārtrauktību, ekonomiski pamatotu reģionālās infrastruktūras (īpaši starpsavienojmu) izveidi un stiprināšanu;
- veicināt efektīvu energoresursu un kopīgas energosistēmas izmantošanu, nodrošinot ilgtspējīgu un nozares vajadzībām atbilstošu un uz efektivitāti vērstu kopīgās infrastruktūras pārvaldību un attīstību, un racionālu enerģijas patēriņu, virzot publisko sektoru kā paraugu energoefektivitātes paaugstināšanā;
- veidot mērķētus atbalsta mehānismus mājsaimniecību lietotāju vajadzībām, kas paredz efektīvu un taisnīgu publiskā finansējuma izlietojumu, nodrošinot patstāvīgi pieejamu atbalstu īpaši aizsargājamām lietotāju grupām, elastīgi piemērojamu atbalstu tām mājsaimniecībām, kuras krasa cenu kāpuma gadījumā, ir vairāk pakļautas cenu riskiem; sistēmas pakalpojumu izmaksu svārstību ierobežošanu;
- sekmēt efektīvu publiskā finansējuma enerģētikas nozares transformācijai un energoefektivitātes veicināšanai (emisijas kvotu izsolīšanas instruments, Modernizācijas fonda instruments, nacionāli instrumenti, ES Fondu finansējums) ieviešanu un pieejamību Latvijas publiskajam sektoram, nevalstiskajam sektoram, privātajam sektoram un mājsaimniecībām, nodrošinot rezultātos balstītu finansējuma piešķiršanu un efektīvu izlietotā finansējuma uzraudzību;
- nodrošināt Latvijas interešu pārstāvniecību attiecībā uz enerģētikas rīcībpolitiku ES un starptautiskā līmenī.
Atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta devītajai daļai un Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumiem Nr. 225 “Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām” informācija par amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanas kritērijiem un mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām:
Informācija par amatpersonu un darbinieku mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām (BRUTO, euro)
