Ziņojumi, t.sk. pētījumi klimata politikas jomā

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sadarbībā ar SIA “Ernst & Young Baltic” veica pētījumu, lai analizētu Eiropas Savienības taksonomijas prasību ieviešanas potenciālu ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstīšanai Latvijā. Pētījuma mērķis bija novērtēt pašreizējo situāciju attiecībā uz ilgtspējīga finansējuma piesaistes iespējām atsevišķu saimniecisko darbību griezumā kontekstā ar visā Eiropas Savienībā vienotu ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācijas sistēmu jeb Eiropas Savienības taksonomiju un izstrādāt vadlīnijas normatīvā regulējuma pilnveidošanai, lai veicinātu ilgtspējīga finansējuma izmantošanas iespējas Latvijā, sekmējot klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, pētījuma ietvaros tika:

• veikts vispārīgs novērtējums par uz konkrētām saimnieciskajām darbībām attiecināmo tehniskās pārbaudes kritēriju, ar kuriem tiek noteikts, vai saimnieciskā darbība būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, sasniedzamības potenciālu Latvijā (pieejams šeit);
• veikts izvērtējums par saimnieciskajām darbībām, kas saistāmas ar klimata politiku un enerģētikas politiku (pieejams šeit);
• sagatavoti ieteikumi normatīvo aktu pilnveidošanai, kā arī rīcībpolitiku un administratīvo procedūru uzlabošanai, lai sekmētu ilgtspējīgas uzņēmējdarbības īstenošanu (pieejams šeit);
• izstrādātas vadlīnijas, lai veicinātu nozaru atbilstību Eiropas Savienības taksonomijas noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām (pieejams šeit).

Strādājam kopā zaļai Eiropai!

Papildu informācija par projektu pieejama šeit.

Papildu informācija par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.‑2021. gada perioda programmu “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” pieejama šeit.

Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar biedrību “Baltijas krasti” veica pētījumu “Iespējamo risinājumu kopuma izstrāde jūras krasta erozijas mazināšanai”. Pētījuma mērķis ir izstrādāt iespējamo risinājumu kopumu jūras krasta erozijas mazināšanai, lai sniegtu atbalstu jūras piekrastes teritoriju attīstības plānošanā un apsaimniekošanā, kā arī lai ierobežotu jūras krasta erozijas sekas klimata pārmaiņu ietekmē.

Pētījuma ietvaros tika veikti šādi uzdevumi:

• Izstrādāts Latvijas krasta erozijas riska klašu sadalījums visai Latvijas teritorijai. Riska klašu izstrādē un analīzē veikta apdraudēto objektu lokācijas noteikšana erozijas riska klašu robežās pašvaldību griezumā (pieejams šeit);
• Definēti un aprakstīti Latvijas piekrastes īpatnībām piemērotākie krasta erozijas mazināšanas risinājumi, t.sk. izstrādāts metodoloģisks materiāls jeb “ceļa kartes” pašvaldībām, uzņēmumiem un iedzīvotājiem trim pilotpašvaldībām (Dienvidkurzemes, Talsu un Limbažu novads) jūras krasta stiprināšanai un erozijas mazināšanai, aprakstot katrai krasta erozijas riska klasei atbilstošos pasākumus jūras krasta stiprināšanai un erozijas mazināšanai. Izstrādātas rekomendācijas piekrastē esošo apdraudēto objektu (īpaši kritisko) aizsardzībai un/vai pielāgošanās pasākumiem un ieteicamie risinājumi tūrisma infrastruktūras un peldvietu noturības uzturēšanai pret klimata pārmaiņu radītiem riskiem (pieejams šeit):
  • • Pielikums Nr. 1 (pieejams šeit)
    • Pielikums Nr. 2 (pieejams šeit)
    • Pielikums Nr. 3 (pieejams šeit)
    • Pielikums Nr. 4 (pieejams šeit)
    • Pielikums Nr. 5 (pieejams šeit)
• Izstrādāti ieteikumi krasta erozijas monitoringa pastāvīgai nodrošināšanai un turpmākiem pētījumiem jūras krasta aizsardzībai, kā arī apkopoti pētījuma galvenie rezultāti, atziņas, secinājumi un sniegti priekšlikumi turpmākai rīcībai (pieejams šeit).

Strādājam kopā zaļai Eiropai!

Papildu informācija par projektu pieejama šeit.

Papildu informācija par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.‑2021. gada perioda programmu “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” pieejama šeit.

Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” veica pētījumu par klimata politikas integrāciju vietējā un reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanā. Pētījuma mērķis bija novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas teritorijas attīstības plānošanas pilnveidošanai reģionālā un vietējā līmenī saistībā ar noteikto klimata politikas mērķu 2030. un 2050. gadam izpildi, lai virzītos uz klimatneitralitātes sasniegšanu un klimatnoturīguma nodrošināšanu.

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi pētījuma ietvaros tika veikta: 

• pašreizējās izmantotās prakses (normatīvo prasību, administratīvo procedūru u.c.) novērtējums par teritorijas attīstības plānošanas procesu un kārtību reģionālā un vietējā līmenī (pieejams šeit);
  • • Pielikums Nr. 1 (pieejams šeit)
    • Pielikums Nr. 2 (pieejams šeit)
    • Pielikums Nr. 3 (pieejams šeit)
    • Pielikums Nr. 4 (pieejams šeit)
• 5 Latvijas pašvaldību (Rīgas, Liepājas, Jēkabpils, Dobeles un Ludzas) un attiecīgo plānošanas reģionu ilgtermiņa un vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentu analīze (pieejams šeit);
• vadlīniju izstrāde politikas veidotājiem un praktiski ieteikumi pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistiem teritorijas attīstības plānošanas pilnveidošanai reģionālā un vietējā līmenī (pieejams šeit).

Strādājam kopā zaļai Eiropai!

Papildu informācija par projektu pieejama šeit.

Papildu informācija par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.‑2021. gada perioda programmu “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” pieejama šeit.

Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” veica pētījumu par ilgtspējīgas transporta infrastruktūras attīstību pilsētvidē, lai sniegtu ieguldījumu klimatneitralitātes sasniegšanā un klimatnoturības nodrošināšanā. Pētījuma mērķis bija novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas ilgtspējīgas transporta infrastruktūras attīstībai pilsētvidē, ņemot vērā nepieciešamību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, pielāgoties klimata pārmaiņām un nodrošināt oglekļa dioksīda piesaisti.

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi pētījuma ietvaros tika veikta: 

• pašreizējās izmantotās prakses (normatīvo prasību, administratīvo procedūru, institucionālo atbildību u.c.) novērtējums un analīze starptautiskā, Eiropas Savienības un Latvijas līmenī (pieejams šeit);
• ārvalstu labās prakses piemēru identificēšana, analīze un salīdzinājums ar Latviju (pieejams šeit);
• vadlīniju izstrāde attiecībā uz ilgtspējīgas transporta infrastruktūras attīstību pilsētvidē, ņemot vērā nepieciešamību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, pielāgoties klimata pārmaiņām un nodrošināt oglekļa dioksīda piesaisti (pieejams šeit).

Strādājam kopā zaļai Eiropai!

Papildu informācija par projektu pieejama šeit.

Papildu informācija par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.‑2021. gada perioda programmu “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” pieejama šeit.

Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar SIA “InnoMatrix” veica pētījumu par investīciju projektu ietekmes novērtēšanu uz klimatneitralitātes un klimatnoturības sasniegšanu. Pētījuma mērķis  bija novērtēt pašreizējo izmantoto nacionālo un starptautisko praksi un izstrādāt vadlīnijas attiecībā uz publisko un privāto investīciju projektu rīcībpolitiku, normatīvo aktu prasību un administratīvo procedūru pilnveidošanu visos investīciju projekta dzīves cikla posmos, ņemot vērā  ietekmes novērtēšanu uz klimatneitralitātes  un klimatnoturības sasniegšanu.

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi pētījuma ietvaros tika veikta: 

• pašreizējās izmantotās prakses (normatīvo prasību, administratīvo procedūru, institucionālo atbildību u.c.) novērtējums un analīze starptautiskā, Eiropas Savienības un Latvijas līmenī (pieejams šeit); 
• ārvalstu labās prakses piemēru identificēšana, analīze un salīdzinājums ar Latviju (pieejams šeit); 
• vadlīniju izstrāde attiecībā uz publisko un privāto investīciju projektu rīcībpolitiku, normatīvo aktu prasību un administratīvo procedūru pilnveidošanu visos investīciju projekta dzīves cikla posmos, ņemot vērā  ietekmes novērtēšanu uz klimatneitralitātes  un klimatnoturības sasniegšanu (pieejams šeit), (pieejams šeit).

Strādājam kopā zaļai Eiropai!

Papildu informācija par projektu pieejama šeit.

Papildu informācija par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.‑2021. gada perioda programmu “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” pieejama šeit.

Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar SIA “KPMG Baltics” veica “Zaļā budžeta” ietvara izstrādi un ieteikumu sagatavošanu tā ieviešanai valsts budžeta plānošanas un izpildes procesā. Pakalpojuma ietvaros  tika veikts Latvijas valsts budžeta veidošanas un izpildes ietekmes uz klimata politikas mērķu sasniegšanu novērtējums,  esošā “zaļā budžeta” metožu un ieviešanas instrumentu novērtējums un ieteikumi atbilstošākajai “zaļā budžeta” pieejai un tās ieviešanas mehānismam Latvijā, kā arī  ceļa kartes izstrāde “zaļā budžeta” pieejas ieviešanai Latvijā un ieteikumi valsts budžeta veidošanas un izpildes normatīvā regulējuma pilnveidošanai.

Pētījuma nodevums pieejams šeit.

Strādājam kopā zaļai Eiropai!

Papildu informācija par projektu pieejama šeit.

Papildu informācija par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.‑2021. gada perioda programmu “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” pieejama šeit.

Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar SIA “KPMG Baltics” veica pētījumu par apdrošināšanas nozares pilnveidošanu klimata pārmaiņu ietekmē radīto zaudējumu mazināšanai. Pētījuma mērķis bija novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas apdrošināšanas nozares pilnveidošanai, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmē radītos zaudējumus iedzīvotājiem, komersantiem, valsts un pašvaldību iestādēm un tautsaimniecības nozarēm.

Pētījuma nodevums pieejams šeit.

Strādājam kopā zaļai Eiropai!

Papildu informācija par projektu pieejama šeit.

Papildu informācija par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.‑2021. gada perioda programmu “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” pieejama šeit.

Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar SIA “AC Konsultācijas” veica pētījumu ēku būvniecības regulējuma pilnveidošanai, lai veicinātu būvniecības nozares klimatnoturību un virzību uz klimatneitralitāti. Pētījuma mērķis bija novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas ēku būvniecības regulējuma pilnveidošanai, ņemot vērā nepieciešamību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, pielāgoties klimata pārmaiņām un veicināt oglekļa dioksīda piesaisti.

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi pētījuma ietvaros tika veikta ēku būvniecības nozares: 

• pašreizējās izmantotās prakses (normatīvo prasību, administratīvo procedūru, institucionālo atbildību u.c.) novērtējums un analīze starptautiskā, Eiropas Savienības un Latvijas līmenī (pieejams šeit); 
• ārvalstu labās prakses piemēru identificēšana, analīze un salīdzinājums ar Latviju (pieejams šeit); 
• vadlīniju izstrāde klimata pārmaiņu aspektu integrācijai ēku būvniecības nozares regulējumā (pieejams šeit). 

Strādājam kopā zaļai Eiropai!

Papildu informācija par projektu pieejama šeit.

Papildu informācija par Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.‑2021. gada perioda programmu “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” pieejama šeit.

• "Par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi", pieņemts 2020. 18. februārī 
• "Par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi", pieņemts 2019. 16. jūlijā 
• “Par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi”, pieņemts 2018. gada 24. janvārī
• “Par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi”, pieņemts 2017. gada 30. mart

• “Par izsoļu ieņēmumu izmantošanu 2022.gadā”
• Pielikums. Informācija par projektu rezultātiem 2022. gadā
• “Par izsoļu ieņēmumu izmantošanu 2022.gadā”
• Pielikums. Informācija par projektu rezultātiem 2022. gadā
• "Par izsoļu ieņēmumu izmantošanu 2021. gadā"
• “Par izsoļu ieņēmumu izmantošanu 2020. gadā”
  • Pielikums. Informācija par projektu rezultātiem
• “Par izsoļu ieņēmumu izmantošanu 2019. gadā”
• “Par Izsoļu ieņēmumu izmantošanu 2018.gadā”
• “Par Izsoļu ieņēmumu izmantošanu 2017.gadā”
• “Par Izsoļu ieņēmumu izmantošanu 2016.gadā”
• “Par Izsoļu ieņēmumu izmantošanu 2015.gadā”
• “Par Izsoļu ieņēmumu izmantošanu 2014.gadā”
• “Par Izsoļu ieņēmumu izmantošanu 2013.gadā”
• “Par Izsoļu ieņēmumu izmantošanu 2012.gadā”

• “Par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta darbību 2021. gadā” ar pielikumu
• “Par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta darbību 2020. gadā” ar pielikumu
• “Par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta darbību 2019. gadā” ar pielikumu
• „Par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta darbību 2018.gadā 
• "Par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta darbību 2017.gadā"  Ziņojuma pielikums
• "Par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta darbību 2016.gadā"
• "Par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta darbību 2015.gadā"
• "Par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta darbību 2014.gadā"
• "Par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta darbību 2013.gadā"

• Latvijas Republikas septītais nacionālais ziņojums ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros, sagatavots 2017. gadā
• Latvijas Republikas sestais nacionālais ziņojums ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros, sagatavots 2013. gadā
• Latvijas Republikas piektais nacionālais ziņojums ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros, sagatavots 2009. gadā
• Latvijas Republikas ceturtais nacionālais ziņojums ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros, sagatavots 2006. gadā [ENG] [LAT]
• Latvijas Republikas trešais nacionālais ziņojums ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros, sagatavots 2001. gadā
• Latvijas Republikas otrais nacionālais ziņojums ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros, sagatavots 1998. gadā
• Latvijas Republikas pirmais nacionālais ziņojums ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros, sagatavots 1995. gadā

• Pieejami Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) mājas lapā šeit!
• Pieejami Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Sekretariāta mājas lapā šeit!

• “Par siltumnīcefekta gāzu (SEG) prognozēm, politiku un pasākumiem”, 2019. gada 27. decembrī
• “Par siltumnīcefekta gāzu (SEG) prognozēm, politiku un pasākumiem”, 2017. gada 29. decembrī
• “Par siltumnīcefekta gāzu (SEG) prognozēm, politiku un pasākumiem”, 2015. gada 30. decembrī
• “Par siltumnīcefekta gāzu (SEG) prognozēm, politiku un pasākumiem”, 2013. gada 29. decembrī

• Latvijas iesniegtie ziņojumi par pielāgošanos klimata pārmaiņām ir pieejami Eiropas Vides aģentūras (EVA) mājas lapā šeit!

• SIA “Ernst&Young Baltic”, Novērtējums par nodokļu politikas ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķu sasniegšanu Latvijā
• Fizikālās enerģētikas institūts, Latvijas tautsaimniecības attīstības iespējamo scenāriju līdz 2050.gadam izstrāde atbilstoši Eiropas Savienības ilgtermiņa attīstības redzējumam
• Rīgas Tehniskā universitāte, Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciāla novērtējums, ieviešot ceturtās paaudzes siltumapgādes sistēmas; 2018.
• Aisters A., Bethere L., Bethers U., Caune A.,Seņņikovs J., Nakurts I. Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana civilās aizsardzības un ārkārtas palīdzības jomā. 2017.
• Brizga J., Knite M., Kursiša A., Turlajs G. Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana būvniecības un infrastruktūras jomā. 2017.
• SIA „Baltic Business Adviser. Fluorēto siltumnīcefekta gāzu daudzuma novērtējums tās saturošajās iekārtās un sistēmās Latvijā. 2016.
• Āriņa D., Kalnačs A., Kalnačs J., Grigale D. Oglekļa noteikšana un oglekļa dioksīda emisiju faktoru aprēķināšana Latvijā biežāk izmantojamiem kurināmā veidiem. 2016.
• SIA “BALTKONSULTS”. Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana ainavu plānošanas un tūrisma jomā. 2016.
• Bērziņa L., Kampuss K., Jansons Ā., Popluga D., Zēverte-Rivža S. Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā. 2016.
• Caune A.,Gātere D., Meļņičenko O., Deičmane M., Vilnītis V. Vībane K. Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana veselības un labklājības jomā. 2016.
• Caune A.,Gātere D., Meļņičenko O., Deičmane M., Vilnītis V. Vībane K. Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā. 2014.
• Bruņeniece I. Analīze un priekšlikumu sagatavošana informatīvā ziņojuma par piemērošanos klimata pārmaiņām izstrādei Vides politikas pamatnostādņu 2009.-2015.gadam īstenošanas ziņojuma ietvaros. 2012.