Modernizācijas fonds ir jauns finansēšanas mehānisms ar mērķi atbalstīt oglekļa mazietilpīgus ieguldījumus, atbalstot valstu virzību uz klimatneitralitāti. Modernizācijas fonda finansējums ir pieejams tajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kur iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās 2013. gadā nesasniedza 60 % no ES vidējā rādītāja, līdz ar to Modernizācijas fonda līdzekļi ir pieejami desmit ES dalībvalstīm - Bulgārijai, Čehijai, Horvātijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Ungārijai, Rumānijai un Slovākijai.
Modernizācijas fonda kopējais finansējums veidojas, izsolot vairāk kā 275 miljonus emisijas kvotas, kas veido 2 % no ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) emisijas kvotu kopapjoma laika periodam no 2021. – 2030. gadam.
Kā strādā Modernizācijas fonds?
Modernizācijas fondu pārvalda Eiropas Investīciju Banka (EIB) un Eiropas Komisija (EK) kopā ar Modernizācijas fonda Investīciju komiteju (IK), kuru veido viens pārstāvis no katras saņēmējas dalībvalsts, EK un EIB, un trīs pārstāvji, ko uz piecu gadu laikposmu ievēl pārējās dalībvalstis.
Lai saņemtu Modernizācijas fonda līdzekļus, saņēmējas dalībvalstis izstrādā un iesniedz EIB un IK investīciju priekšlikumus, kuros tās izklāsta atbalstāmos investīciju projektus. Vismaz 70 % no Modernizācijas fonda kopējiem finanšu resursiem ir jāizmanto, lai finansētu šādas investīcijas:
- elektroenerģijas ražošanā un izmantošanā no atjaunojamiem energoresursiem;
- energoefektivitātes uzlabošanā (izņemot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, kas saistīta ar enerģijas ražošanu, izmantojot cietos fosilos energoresursus), t.sk. transporta, lauksaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas nozarēs, kā arī ēku sektoros;
- enerģijas uzglabāšanā;
- energotīklu, tostarp centralizētajā siltumapgādē izmantoto cauruļvadu, un elektropārvades tīklu modernizēšanā, caurlaides spējas paaugstināšanā un starpsavienojumu palielināšanā starp ES dalībvalstīm;
- taisnīgas pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku veicināšanā saņēmējās dalībvalstīs, ar mērķi atbalstīt pasākumus saistībā ar darba ņēmēju pārcelšanu, pārkvalificēšanu un kvalifikācijas celšanu, izglītošanu, darba meklēšanas iniciatīvas un jaunuzņēmumus, veidojot dialogu ar sociālajiem partneriem.
Saņēmējvalstu prioritāro investīciju pieteikumus izskata un attiecīgi apstiprina vai noraida EIB, kamēr ne-prioritāro investīciju pieteikumus, kas iekļauj visus pārējos Modernizācijas fonda līdzekļu atbalsttiesīgos projektus, izvērtē IK.
Emisijas kvotu monetizēšana notiek pakāpeniski, un to nodrošina EIB, veicot emisijas kvotu izsolīšanu. Emisijas kvotu izsoles notiek Kopējā izsoļu platformā atbilstoši izsoļu kalendāram, katru gadu fonda darbības periodā izsolot fonda vajadzībām emisijas kvotas vienādos apjomos. EIB ir atbildīga arī par ieņēmumu pārvaldību un to nodošanu saņēmējvalstīm pēc EK lēmuma par finansējuma izmaksu.
Lai saņemtu finansējumu:
- saņēmējvalsts pierāda, ka investīciju projekts atbilst ETS direktīvā un Modernizācijas fonda Īstenošanas regulā noteiktajām prasībām;
- saņēmējvalsts Modernizācijas fonda kontā ir pietiekami daudz līdzekļu investīciju projekta īstenošanai;
- saņēmējvalsts varēs sniegt pierādījumus, ka investīciju priekšlikums atbilst valsts atbalsta noteikumiem;
- saņēmējvalstij ir iespējams apstiprināt, ka investīcija atbilst citām piemērojamām ES un valsts tiesību aktu prasībām;
- saņēmējvalsts varēs apstiprināt, ka nepastāv vienas un tās pašas izmaksas dubultā finansēšana ar citu Eiropas Savienības vai valsts instrumentu.
Modernizācijas fonda darbība Latvijā
Latvijas daļa sastāda 1,44 % no visiem Modernizācijas fonda līdzekļiem – t.i., laikā līdz 2030. gadam Latvijai pieejamais Modernizācijas fonda finansējums veidosies, izsolot 3 968 834 emisijas kvotas. Pie vidējās emisijas kvotas cenas 75 euro/tCO2, Latvijai virzībai uz klimatneitralitāti būs pieejams finansējums līdz 300 milj. euro apmērā.
Modernizācijas fonda prioritārie investīciju virzieni tiks noteikti Modernizācijas fonda daudzgadu darbības programmā, taču tie būs pakārtoti likumā “Par piesārņojumu” noteiktajiem atbalstāmajiem investīciju virzieniem, kas vērsti uz siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanu sektoros, kurus neaptver ES ETS.
Par Modernizācijas fonda pārvaldību nacionālā mērogā ir atbildīga VARAM, kas darbojas ciešā sadarbībā ar Ekonomikas ministriju.
Modernizācijas fonda finansējuma izmantošana tiks nodrošināta, organizējot projektu iesniegumu konkursus. Informācija par Latvijas apstiprinātajiem investīciju priekšlikumiem tiks papildināta šeit.
Papildu informācija
Papildus informācija pieejama oficiālajā Modernizācijas fonda, kā arī Eiropas Komisijas mājaslapā.