Publicēts: 19.07.2023.
Bilde

Kopš 2023. gada 1. jūlija, Latvija pārņēmusi ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) prezidentūru. Tā ilgs līdz 2024. gada 30.jūnijam. ESSBJR ir Eiropas Savienības pirmā makroreģionālā stratēģija. Tās pamatā ir inovatīva un integrēta ilgtermiņa pieeja ES politiku īstenošanai Baltijas jūras reģionā. Tā aptver astoņas reģiona valstis - Latviju, Lietuvu, Igauniju, Poliju, Somiju, Vāciju, Zviedriju un Dāniju. Stratēģijai ir trīs mērķi – “Glābt jūru”, “Apvienot reģionu” un “Celt labklājību”.

Stratēģijas īstenošanas pamatā ir rīcības plāns, kurā noteiktas 14 politikas jomas un to ietvaros - 44 darbības ar konkrētiem mērķiem un indikatoriem līdz 2025. gadam.Klimata un enerģētikas ministrija ESSBJR ietvaros ir politikas jomas “Enerģētika” koordinators. Šī joma koncentrējas uz konkurētspējīgas, drošas un ilgtspējīgas enerģijas nodrošināšanu Baltijas jūras reģionā.

ESSBJR ikgadējais forums kopš 2010.gada ir ESSBJR redzamākais pasākums. Tajā tradicionāli piedalās reģiona amatpersonas, eksperti, akadēmiskās vides pārstāvji, reģionālo, valsts, pašvaldību un NVO pārstāvji. Foruma ietvaros diskutē par reģiona labklājībai nozīmīgiem tematiem, iespējām savstarpējā sadarbībā īstenot reģionam būtiskus projektus.

2023.gada 5.oktobra foruma atklāšanā “Drošs un ilgtspējīgs Baltijas jūras reģions nākamajām paaudzēm” klātesošos uzrunāja Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

“Mums būtiski apzināties un novērtēt Latvijas dabas bagātību - ūdens, meža resursi, biometāns un jūras vēji - sniegtās priekšrocības. Atjaunojamās enerģijas īpatsvars Latvijas gala patēriņā ir 42%, - 3. augstākais rādītājs Eiropas Savienībā 2021. gadā. Vietējo resursu izmantošana zaļās enerģijas ražošanai ir tikai viens solis ceļā uz klimatneitralitāti un energodrošumu. Bez efektīvas energotīkla un infrastruktūras izmantošanas neiztikt. Tamdēļ sadarbība Baltijas jūras reģionā ir atslēga kopīgu infrastruktūras projektu attīstībai enerģētikas un klimata politikas mērķu sasniegšanā," konferencē pauda ministrs.

Foruma paneļdiskusijā “Klimats un enerģētika Baltija jūras reģionā” piedalījās Valsts sekretāre Līga Kurevska.

Valsts sekretāre uzsvēra: “Baltijas jūras reģiona valstis, no vienas puses, ir ļoti atšķirīgas, bet no otras – ļoti līdzīgas. Piemēram, mūsu valstis saskaras ar līdzīgām klimata pārmaiņu problēmām. Līdz ar to Latvijas nacionālais meteoroloģijas un klimata dienests ļoti cieši sadarbojas ar visām Baltijas un Ziemeļvalstīm. Šī sadarbība mums ir bijusi ļoti nozīmīga, lai attīstītu mūsu kapacitāti klimata pārmaiņu modelēšanā, plūdu risku un turpmākā hidroloģiskā režīma izmaiņu identificēšanā, kā arī ļoti noderīga, lai atrastu efektīvāko veidu, kā sazināties ar sabiedrību un ieinteresētajām pusēm saistībā ar klimata pārmaiņām un laika apstākļu galējības. Mūsu valstis, kā minēts iepriekš, ir ļoti atšķirīgas. Piemēram, mums ir dažādi priekšnosacījumi atjaunojamās enerģijas ražošanai, nemaz nerunājot par mūsu ekonomiskajiem profiliem un siltumnīcefekta gāzu budžetu. Energoapgādes drošība ir ļoti svarīga. Īpaši mūsdienās. Mēs šajā ziņā daudz sadarbojamies ar mūsu partneriem Baltijas jūras reģionā, tostarp tādās iniciatīvās kā:

  • Baltijas valstu sinhronizācija ar Centrāleiropas tīkliem
  • "Baltic WindConnector" elektroenerģijas pārvades starpsavienojums Baltijas jūrā
  • Zemūdens līdzstrāvas pārvades starpsavienojums LaSGo
  • PA Energy projekta ietvaros (kopā ar Igauniju un Latviju) plānojam veikt pētījumu par Baltijas elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus harmonizāciju.”

Savukārt 4. oktobrī foruma ietvaros ministrs Kaspars Melnis atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra - LIAA konferenci "Energy Future in the Baltic Sea". Plašāk: 

Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionā – projekts “Eiropas Savienības Baltijas Jūras Stratēģija: Politikas Jomas “Enerģētika” (#A007 PA Energy)

Pamatinformācija

  • Projekta ieviešanas sākums 01.01.2022. un ieviešanas beigas 31.12.2024.
  • Parakstītais līgums ar Interreg Baltijas jūras reģionu par tehniskās palīdzības finansējumu projektam paredz kopējo budžets 355,000.00 EUR
  • Projekta mājaslapa www.balticsea-region-strategy.eu

Par Eiropas Savienības makrostratēģijām un PA Energy projektu Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionā (EUSBSR) iesaistītas 8 ES dalībvalstis – Zviedrija, Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija. Konkrētajā PA Energy projektā 3 – Latvija (vadošais partneris), Lietuva un Igaunija. Īstenošana tiek koordinēta ciešā kontaktā ar Eiropas Komisiju un visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, t.i., citām dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām iestādēm, starpvaldību un nevalstiskām struktūrām. Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģions ir pirmā makroreģionālā stratēģija Eiropā. Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionā apstiprināja Eiropadome 2009. gadā pēc Eiropas Komisijas paziņojuma.

Kopumā ir 4 Eiropas Savienības makroreģionālās stratēģijas:

  1. ES stratēģija Baltijas jūras reģionam (EUSBSR);
  2. ES stratēģija Donavas reģionam (EUSDR);
  3. ES stratēģija Adrijas un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR);
  4. ES stratēģija Alpu reģionam (EUSALP)

EUSBSR definēti 3 galvenie mērķi:

  1. glābt jūru
  2. apvienot reģionu
  3. celt labklājību

EUSBSR ir izvirzīti 4 galvenie uzdevumi:

  1. veicināt vides ilgtspēju reģionā
  2. kāpināt reģiona ekonomisko izaugsmi un labklājību
  3. sekmēt reģiona pieejamību un pievilcību
  4. vairot reģiona drošību

Katrs mērķis ir saistīts ar plašu politiku klāstu un ietekmē citus mērķus. EUSBSR tiecas uz intensīvāku sadarbību starp Baltijas jūras reģiona valstīm, lai risinātu kopīgos izaicinājumus un gūtu labumu no kopējām iespējām, ar kurām saskaras reģions.

Apakšmērķi:

  1. Tīrs ūdens jūrā;
  2. Plaša un veselīga savvaļas dzīvnieku populācija;
  3. Tīra un droša kuģu navigācija;
  4. Drošs enerģijas tirgus;
  5. Labas transporta iespējas;
  6. Reģiona cilvēku savienošana;
  7. Labāka sadarbība cīņā ar pārrobežu noziegumiem;
  8. Uzlabota Baltijas jūras reģiona globālā konkurētspēja;
  9. Pielāgošanās klimata pārmaiņām, risku novēršana un pārvaldība.

PA Energy mērķis ir uzlabot EUSBSR rīcības plāna un Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) ieviešanu. Šie divi rīcības plāni ir apvienoti kopš 2015. gada.

  • Reģionālā sadarbība enerģētikas sektorā notiek BEMIP plāna ietvaros, kura darbības galvenokārt īstenojamas enerģētikas infrastruktūras, gāzes un elektroenerģijas tirgu, elektroenerģijas ražošanas, drošības jomās, energoapgādes, energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā.
  • Attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes tirgiem galvenā uzmanība tiek pievērsta atvērta, konkurētspējīga un pilnībā integrēta reģionālā enerģijas tirgus izveidei Baltijas jūras reģionā.

Latvijā katrā Rīcības plāna prioritātes jomā ir noteikta atbildīgā iestāde, kura nodrošina Latvijas interešu apzināšanu nacionālā līmenī un to pārstāvību ES un makroreģionālā līmenī. Ekonomikas ministrija (turpmāk- Klimata un enerģētikas) koordinē SBJR Rīcības plāna:

  1. prioritāti enerģētikas politikas jomā – prioritātes mērķis ir veicināt kopīgā stratēģijas un Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna īstenošanu. Vienlaikus Latvija sadarbībā ar Lietuvu un Eiropas Komisiju ir atbildīga par šīs prioritātes koordināciju arī ES līmenī. Latvija SBJR Rīcības plāna koordinē
  2. prioritāti inovāciju politikas jomā – prioritātes mērķis ir reģiona potenciāla pilnīga izmantošana pētniecības, inovāciju un mazo un vidējo uzņēmumu jomās, kā arī Digitālā vienotā tirgus izmantošana talantu un investīciju piesaistei.
  3. prioritāti tūrisma politikas jomā – prioritātes mērķis ir apstiprināt reģiona vienotību, izmantojot tūrismu.

EUSBSR komandas kopfoto no pasākuma 2023. gada 6. jūnijā Zviedrijā

 

EUSBSR komandas kopfoto 2023.gada 6. jūnijā Zviedrijā