Pirmdien, 3. jūnijā, tika atklāta ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (Konvencija) konference Bonnā, kopā pulcējot 198 Konvencijas Puses. Bonnas konferences mērķis ir sagatavot lēmumus Konvencijas Pušu 29. konferencei (COP 29), kas notiks Baku, Azerbaidžānā, š.g. novembrī.
Konvencijas izpildsekretārs Simon Stiell konferences atklāšanas uzrunā uzsvēra prioritātes – nepieciešamību vienoties par jauno kolektīvo kvantitatīvo finanšu mērķi pēc 2025. gada, vienoties par oglekļa tirgus arhitektūru Parīzes nolīguma 6. panta ietvaros, kā arī aicināja Puses, gatavojot nacionālās apņemšanās siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) samazināšanā, tos veidot saskaņā ar 1,5℃ iegrožošanas trajektoriju, aptvert visas SEG emisijas un visus sektorus, nest labklājību visiem sabiedrības locekļiem un nevienu neatstāt novārtā. Tāpat arī Puses tika aicinātas līdz 2024. gada beigām iesniegt pirmos divgadu pārredzamības ziņojumus. Visbeidzot, tika uzsvērts cik svarīgi ir katrai Pusei līdz 2025. gadam pieņemt nacionālos pielāgošanās plānus, kā arī ieviest un pārraudzīt pielāgošanās pasākumus līdz 2030. gadam.
Pasaules meteoroloģijas organizācija norādīja1, ka 2023. gads bija karstākais gads meteoroloģisko novērojumu vēsturē, kad globālā vidējā temperatūra zemes virsmas tuvumā bija par 1,45°C augstāka kā pirmsindustriālā laikmetā. Tika pārspēti rekordi vairākās jomās – okeāna karstuma, jūras līmeņa celšanās, Antarktikas jūras ledus zuduma un ledāja atkāpšanās. Ekstrēmi laikapstākļi apdraud sociāli ekonomisko attīstību un izmaksas, kas saistītas ar bezdarbību klimata pārmaiņu jomā, būs augstākas nekā klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumu izmaksas tagad.
Konvencijas mērķis ir sasniegt SEG koncentrācijas stabilizāciju atmosfērā tādā līmenī, kas novērstu bīstamu antropogēnu iejaukšanos klimata sistēmā, tā ierobežojot globālo sasilšanu. Latvija ratificēja Konvenciju 1995. gadā. Parīzes nolīgums tika pieņemts 2015. gadā, kura mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai – ierobežojot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2°C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C pieaugumam, atzīstot, ka tas ievērojami mazinātu klimata pārmaiņu riskus un ietekmi; vairojot spējas pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei un veicināt klimatnoturību un tādu attīstību, kam raksturīgas zemas SEG emisijas, turklāt tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu; finanšu plūsmas pieskaņojot izvirzītajam kursam uz mazākām SEG emisijām un klimatnoturīgu attīstību.
Bonnas konference ilgs līdz 2024. gada 13. jūnijam. Konferencē Latviju pārstāv Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji.
Plašāk: https://rb.gy/lh4ybn