Baltijas valstu energosistēmu operatori ir atkārtoti sevi pierādījuši sekmīgi īstenojot kopīgus projektus. Baltijas valstu elektroenerģijas tīklu sinhronizēšana ar Eiropas vienoto tīklu, kas šobrīd tuvojas sava noslēguma fāzei, ir viens no šādiem projektiem. Baltijas valstu enerģētikas nozares ministru vizītes ietvaros ministri kopīgi apsprieda arī citas reģionālās prioritātes, apliecinot gatavību strādāt pie iniciatīvas, lai turpinātu veicināt jaunu elektroenerģijas jaudu attīstību Baltijā un nodrošinātu optimālu elektroenerģijas ražošanas jaudu pieejamību. Starpsavienojumu stiprināšana un fleksiblo jaudu attīstība veido būtisku daļa no nākotnes attīstības mērķiem.
Baltijas valstu enerģētikas ministri apsprieda, ka elastīgu jaudu pieejamība elektropiegādē ir būtisks priekšnosacījums Baltijas valstu energosistēmas drošumam un stabilitātei. Lai nodrošinātu nepieciešamo elastību un reaģētu uz pieprasījuma un piedāvājuma svārstībām, Baltijas valstīm cieši jāsadarbojas, kopīgi aplēšot nepieciešamās jaudas un veidojot efektīvu un vienotu pieeju šo jaudu nodrošināšanai.
Baltijas valstu enerģētikas nozares ministri tikšanās laikā apsprieda nākamos soļus, uzdodot Baltijas valstu sistēmas operatoriem veikt analīzi, lai izvērtētu piemērotāko elastīgo jaudu apmēru, kāds Baltijas reģionam nepieciešams.
Ministri arī pārrunāja iespējas veidot kopīgu kapacitātes mehānismu, kas stimulētu investīcijas jaunās jaudās, vienlaikus veicinot reģiona enerģētisko drošību un konkurētspēju. Šāda pieeja ne tikai samazinātu izmaksas, bet arī veicinātu Baltijas valstu solidaritāti un spēju vienoti reaģēt uz enerģētikas izaicinājumiem.
Tāpat ministri vienisprātis uzsvēra elektroenerģijas starpsavienojumu nozīmi Baltijas reģionā, kā arī nepieciešamību stiprināt starpsavienojumu kapacitāti atjaunīgo energoresursu jaudu integrācijai. Iecere saskan ar jau šobrīd iesākto Baltijas valstu virzienu līdz 2030. gadam palielināt atjaunīgo enerģijas ražošanu, kļūstot par stabilu Baltijas enerģijas eksportētāja reģionu.
Elektroenerģijas sinhronizācijas projekta ietvaros Baltijas valstis veikušas būtiskus soļus sistēmu integrācij, stiprinot vairākus starpvalstu starpsavienojumus, piemēram, Igaunijas-Latvijas 3. starpsavienojums, Valmiera-Tsirgulinas līnija, Valmiera-Tartu, Lietuvas-Polijas (LitPolink) u.c. Baltijas valstis augstu vērtē līdz šim no Eiropas Savienības saņemto finansējumu, kas ir palīdzējis īstenot šos projektus.
Baltijas valstīm ir stratēģiski svarīgi starpsavienojumi kā sauszemē, tā jūrā. Viens no tiem ir plānotais "Harmony Link", kas ir daļa no projekta Baltijas valstu elektropārvades tīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas sistēmu. Tikpat būtiski ir identificēt turpmākos starpsavienojumu attīstības optimālākos risinājumus, piemēram, BalticWindConector starpsavienojums ar Vāciju, Latvijas-Igaunijas 4.starpsavienojums, LasGoLink starpsavienojums starp Latviju un Gotlandi.
Starpsavienojumu stiprināšana atbalsta lielāku atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru kopējā elektroenerģijas ražošanā, lai rezultātā mēs spētu nodrošināt Baltijas patērētājiem zemāku elektroenerģijas cenu.
Baltijas valstu ministri turpina regulāri tikties, lai veidotu kopīgu dialogu par reģionālajām prioritātēm, jo īpaši tādās jomās kā energoapgādes drošība un atjaunojamo energoresursu pieaugošā nozīme.