Otrdien, 8. augusta Ministru kabineta sēdē tika skatīts Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) informatīvais ziņojums par siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) samazināšanas un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes saistību izpildi. Ziņojumā norādīts, ka laika periodā no 2013. līdz 2020. gadam nospraustie klimata mērķi ir sasniegti, tomēr laika periodā no 2021. līdz 2030. gadam iepriekš plānotie pasākumi, Latvijas klimata mērķus nesasniegs.
Balstoties uz 2023.gada nacionālo SEG prognožu ziņojumu, kurā izskatīti esošo un plānoto politiku un pasākumu scenāriji transporta, lauksaimniecības, ēku un atkritumu apsaimniekošanas sektoros (t.i.ne-ETS sekotrs - Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļauto darbību sekotrs), KEM secina, ka ar iepriekš plānoto pasākumu kopumu nevar tikt sasniegts SEG emisiju samazināšanas jaunais mērķis Latvijai, kas ir 17% 2030. gadā salīdzinot ar 2005. gadu.
Jaunie mērķi noteikti ES Saistību pārdales regulā un Zemes izmantojuma, zemes izmantojuma maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) regulā. KEM ieskatā esošo pasākumu kopumu ir nepieciešams papildināt, tāpēc papildus veicamie pasākumi mērķu sasniegšanai tiks iestrādāti atjaunotajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. - 2030. gadam (NEKP 2030).
Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars uzsver, ka pie šobrīd esošā uzsāktā klimatu mērķu sasniegšanas scenārija līdz 2030. gadam, Latvija mērķus var nesasniegt, tādā veidā atstājot būtisku ietekmi uz nākotni. Lai arī norādītais SEG emisiju samazināšanas mērķis 17% 2030. gadā ir ambiciozs, to ir iespējams sasniegt, papildinot plānoto uzdevumu klāstu, izvērtējot politiku un pasākumu sociāli ekonomiskās ietekmes. Tāpat ministrs aicina nozaru ministrijas uz vēl ciešāku sadarbību.
Attiecībā uz iepriekšējo periodu (2013. - 2020. gads), ziņojumā tiek norādīts, ka Latvija ir izpildījusi tai noteikto ne-ETS sektora SEG emisiju mērķi, kā arī ir sasniegts Vides politikas pamatnostādnēs 2014. - 2020. gadam noteiktais nacionālais Emisiju tirdzniecības sistēmas mērķis 2020. gadā 2,26 Mt CO2 ekvivalents.
Saistību pārdales regula nosaka saistošu ne-ETS sektoru mērķi SEG emisiju samazināšanai katrai ES dalībvalstij. Šie sektori rada lielāko daļu ES SEG emisijas (aptuveni 60 % no ES kopējām emisijām un Latvijā apmēram 80% no Latvijas kopējām SEG emisijām).
Lai nodrošinātu, ka visas valstis piedalās ES centienos samazināt emisijas, kas rodas no iepriekš minētajām nozarēm, ir noteikti ikgadējie SEG emisiju mērķi katrai ES dalībvalstij līdz 2030. gadam, kā arī paredzēti noteikumi progresa novērtēšanai.
Jau ziņots, ka klimata pārmaiņu mazināšanas ietvaros, ES ir izvirzījusi vērienīgus mērķus SEG emisiju samazināšanai. Eiropas Klimata likumā ir noteikts līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti. Lai to sasniegtu, līdz 2030. gadam SEG neto emisijas ir jāsamazina par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
Informāciju sagatavoja:
Beate Barkāne
Klimata un enerģētikas ministra padomniece
stratēģiskās komunikācijas jautājumos