Otrdien, 2. jūlijā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto atbalsta programmu Atveseļošanas fonda plāna (REPowerEU) ietvaros. Latvijai pieejamais finansējums investīciju īstenošanai ir 134,4 milj. eiro. Investīcijas izmantos energoapgādes drošuma un stabilitātes palielināšanai, biometāna ievades punkta būvniecībai un Latvijas energoapgādes tīkla modernizācijai.
Investīcijas izmantos 60 MW bateriju enerģijas uzkrāšanas sistēmas iegādei un uzstādīšanai, IT risinājuma ieviešanai kiberdrošības aizsardzības nodrošināšanai, gaisvadu līniju pārbūvei par kabeļlīnijām, apakšstaciju būvniecībai, rekonstrukcijai vai jaudas palielināšanai, pētījumu izstrādei, biometāna ievades punkta būvniecībai u.c.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsver: “Valsts uzdevums ir iedzīvotāju drošība, arī enerģētiskā drošība. Kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā, ir būtiski mainījusies ekonomiskā un ģeopolitiskā situācija Eiropas Savienībā (ES). Enerģētiskā drošība, energoresursu pieejamību un enerģijas cenu stabilitāte izvirzījusies enerģētikas politikas priekšplānā. Esam atteikušies no Krievijas gāzes un elektroenerģijas importa, aktīvi strādājot pie pašu enerģijas ražošanas veicināšanas, pievēršot būtisku uzmanību vēja un saules projektu attīstībai, kā arī mūsu elektroapgādes tīkla infrastruktūras stiprināšanai. Mums, kā mazai valstij, kuras vajadzības pēc infrastruktūras stiprināšanas ir apjomīgākas par valsts īstermiņā finanšu iespējām, jāizmanto ES sniegto investīciju priekšrocības maksimālā apmērā.”
Investīcijas tiks sniegtas granta veidā trim potenciālajiem investīciju saņēmējiem, kuri Latvijā nodrošina infrastruktūras attīstību – AS "Sadales tīkls", AS "Augstsprieguma tīkls" un AS “Conexus Baltic Grid”. Investīcijas plānots izmantot līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Energoapgādes drošums un infrastruktūras stiprināšana
RePowerEU finansējums 100% apmērā – t.i. 58,69 milj. eiro tiks novirzīts bateriju sistēmu piegādei un uzstādīšanai Rēzeknē. Bateriju sistēma ir būtisks infrastruktūras elements Latvijas energoapgādes drošumam un stabilitātei. Baterijas strādās kā moderni akumulatori liela enerģijas apjoma uzkrāšanai, kas būs svarīgi enerģijas balansa nodrošināšanai pēc tam, kad Latvijas elektroapgādes tīkls tiks nodalīts no Krievijas-Baltkrievijas elektroapgādes sistēmas, pievienojoties Eiropas tīklam.
Ņemot vērā vēja un, saules enerģijas projektu straujo attīstību, būtiski ir stiprināt energoapgādes sistēmu, lai paaugstinātu pārvades un sadales sistēmas spēju pieslēgt papildu atjaunīgo energoresursu jaudu. Piemēram, investīcijas tiks izmantotas, izbūvējot jaunas un palielinot esošu 110 kilovoltu apakšstaciju jaudu, pārbūvējot esošo elektroenerģijas sadales sistēmas gaisvadu līniju 150 kilometru garumā par kabeļlīnijām u.c.
Biometāna ražošanas veicināšana Latvijā
Pirmā reģionālā biometāna ievades punkta izveide plānota Džūkstē, kura izmaksas tiks segtas no RePowerEU finansējuma. Aplēses liecina, ka projekta izmaksas varētu būt ap 1,5 milj. eiro. Iecerētais ievades punkts ir pilotprojekts, pēc kura parauga, nākotnē attīstīties arī ievades punkti citviet pārvades sistēmā.
Lai veicinātu biometāna ražošanu Latvijā un nodrošinātu brīvu tā apriti, AS "Conexus Baltic Grid" ir izstrādājis risinājumu, kur ar viedās sistēmas palīdzību paredzēts nodrošināt iespēju biometāna ražotājiem, kuru ražotne atrodas salīdzinoši lielā attālumā no gāzesvadu pārvades sistēmas, no ražotnes nogādāt biometānu uz centralizētu biometāna ievades punktu un to ievadīt Conexus sistēmā. Tas nozīmē, ka biometāna ražotājiem būs iespēja saražoto biometānu saspiest līdz 300 bar spiedienam un iepildīt mobilos gāzes konteineros, kurus ar kravas autotransportu pēc tam nogādā līdz biometāna ievadīšanas punktam, kas pievienots gāzes pārvades sistēmai.
Atbalsta programma ir saskaņota ar Eiropas Komisiju. Atbalsta programmas izstrādes laikā starp KEM un Eiropas Komisiju (EK) pērnā gada laikā ir notikušas intensīvas sarunas par finansējuma sadali noteiktiem investīciju virzieniem. Lai noteiktu, kādiem investīciju virzieniem finansējums tiek izlietots, ir jāievēro Eiropas Komisijas (EK) vadlīnijas. KEM, strādājot pie investīciju virzienu izvērtēšanas, meklēja sabalansētu risinājumu, prioritāri finansējumu novirzot energoapgādes drošumam un klimata mērķu sasniegšanai.
Plānotajām investīcijām ir tieša ietekme uz atjaunoto Nacionālo enerģētikas un klimata plāna projektā (2021-2030) ietverto enerģētikas drošības mērķu sasniegšanā, atjaunīgo energoresursu īpatsvara pieaugumu enerģijas portfelī, kā arī pilnīgu Latvijas elektroenerģijas tīkla sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas tīklu.