.

Pagājušajā nedēļā – laikā no 15. janvāra līdz 21. janvārim – Baltijā un Ziemeļvalstīs novērotas gan kāpjošas, gan krītošas elektroenerģijas cenu tendences, taču kopumā elektroenerģijas cenas ir stabilizējušās, kopš š.g. 5. janvāra situācijas, kad tās sasniedza rekorda augstu cenu līmeni. Tikmēr dabasgāzes cena samazinājusies zem 30 EUR/MWh, bet šķeldas cena samazinājusies par 2,7%, nokrītot līdz 26,20 EUR/MWh.  

Elektroenerģijas cenas  
Līdz pagājušās nedēļas vidum – 16. janvārim – elektroenerģijas cenas Baltijā un Ziemeļvalstīs nedaudz pieauga, sasniedzot 148,55 EUR/MWh, tikmēr nedēļas otrajā pusē tās strauji samazinājās, nedēļas izskaņā Latvijas  cenu apgabalā, nokrītot līdz 59,60 EUR/MWh.  

Galvenokārt tas saistīts ar nokrišņu apjoma kritumu Ziemeļvalstīs, kas turpināja pagājušajā nedēļā samazināties, tādējādi negatīvi ietekmējot ūdens pieteci, kā rezultātā visā reģionā elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās samazinājās. Vienlaikus Ziemeļvalstīs vēja elektrostacijās saražotais apjoms pagājušonedēļ samazinājās par 18,8%, salīdzinot ar nedēļu iepriekš (08.01.-14.01.24.) – liecina publiski pieejamie dati.   

attēls

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Situācija elektroenerģijas tirgū stabilizējusies un atgriezusies “normas” robežās. Lai arī ļoti reti, bet diemžēl ir situācijas, kad ārējie laikapstākļi ir ārpus mūsu kontroles – bargais sals Skandināvijā, kas sasniedza pat -40℃ atzīmi, radīja strauju elektroenerģijas patēriņa pieaugumu, vienlaikus par sliktu spēlēja neplānota elektroenerģijas ražošanas jaudu nepietiekamība vairākām vidēji lielam elektrostacijām Ziemeļvalstīs. Mūsu uzdevums pašos pamatos ir veicināt ražošanas jaudu pieaugumu tepat Latvijā, ieviešot arvien zaļākus, atjaunīgos risinājumus, pie kā šobrīd ministrijā arī strādājam, proti, attīstot sauszemes un atkrastes vēja parkus, saules parkus, kā arī, īstenojot kombinēto enerģijas avotu (saules un vēja) elektrostaciju būvniecību Latvijā tuvā nākotnē, tādējādi virzoties uz atjaunīgo enerģijas īpatsvara palielināšanu gala patēriņā līdz pat 57%. Atjaunīgās enerģijas ražošana ir ne tikai klimatam draudzīgāka, bet arī virziens, kā mēs – tepat Latvijā, varam arvien palielināt ražošanas jaudas.”  

Tāpat klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsver Latvijas energoneatkarības nozīmi un jau uzsākto darbu pie Baltijas valstu sinhronizācijas ar pārējo Eiropu, kas ļaus nodrošināt atslēgšanos no Krievijas-Baltkrievijas energosistēmas, ko plānots noslēgt jau nākamajā gadā, proti, 2025. gada februārī.  

Kurināmā resursu cenas – dabasgāze un šķelda  
Dabasgāzes cenas Eiropā samazinājās zem 30 EUR/MWh. Dabasgāzes cena TTF biržā – 28,5 EUR/MWh. Tikmēr Eiropā dabasgāzes krātuvju piepildījums pārsniedz sezonas vidējos līmeņus, kā arī silti laika apstākļi šobrīd ierobežo cenas pieaugumu. Inčukalna krātuves piepildījums š.g. 21. janvārī sasniedz 61,5%, kas ir tuvu Eiropas krātuvju piepildījuma līmenim – 75%. Tikmēr šķeldas cena, salīdzinot ar nedēļu (08.01.-14.01.), ir samazinājusies par 2,7%, nokrītot līdz 26,20 EUR/MWh. Šķeldas cenas līmenis ir nedaudz augstāks, bet tuvu Eiropas vidējam līmenim – 21,22 EUR/MWh.  

Izmantotie avoti: Nord Pool, ICE, GET Baltic