Otrdien, 4. jūnijā, Ministru kabinets (MK) uzklausīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavoto ziņojumu par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifu samazinājuma pasākumiem, kas tika sekmīgi izstrādāti un ieviesti 2023. gadā atbilstoši valdības dotajam uzdevumam. Vienlaikus līdz ar ziņojuma izstrādi KEM konstatējusi nepieciešamību pēc papildu izmaiņām regulējumā, lai mājsaimniecības, kuras nonākušas apakšlietotāja statusā, būtu vienlīdz aizsargātas kā tās mājsaimniecības, kuras noslēgušas elektrības līgumu ar savu tirgotāju pašas.
Elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņas 2023.gada vasarā atspoguļoja virkni regulējuma nepilnību. Pērn pieņemtās AS “Sadales tīkls” tarifu izmaiņas iedzīvotājiem bija straujas, radot būtisku ietekmi uz mājsaimniecību budžetu. Lai ierobežotu enerģētiskās nabadzības risku, KEM 2023. gada laikā izstrādāja gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumu tarifu pieauguma mazināšanai. Ilgtermiņa valsts atbalsts mājsaimniecību lietotājiem tiek piemērots līdz pat 2025. gada 31. decembrim. KEM veiktie risinājumi ir izpildīti atbilstoši valdības dotajam uzdevumam.
Līdz ar jauno tarifu izmaiņām, visiem – gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem lietotājiem (uzņēmumiem) – ir pieejami vienādi tarifi, neizdalot atšķirības starp abām lietotāju grupām. Līdz ar tarifu izmaiņām sistēmas operators saņem datus par enerģijas lietotāju, kur sistēma nevar identificēt, vai apakšlietotāji ir daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji (mājsaimniecības) vai juridiska persona –, piemēram, frizētava, veikals u.tml.
Daudzviet Latvijā jauni daudzīvokļu namu projektu attīstītāji izvēlas risinājumu, kur sistēmas pieslēgums ir viens uz visu māju vai pat vairākām mājām. Rezultātā mājsaimniecības lietotājs, iegādājoties vai izīrējot mājokli, šādos projektos nonāk apakšlietotāja lomā.
“Lai ilgtermiņā risinātu apakšlietotāju problēmu, kā arī nepieļautu apakšlietotāju skaita palielināšanos, ilgtermiņā projektu attīstītājiem jau būvprojekta saskaņošanas stadijā ir jāliedz iespēja īstenot tādus risinājums, kuros uz visu daudzdzīvokļu ēku vai ēku kopumu tiek nodrošināts tikai viens elektroenerģijas sistēmas pieslēgums. Lai nodrošinātu šāda aizlieguma ieviešanu, būtu veicami grozījumi būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos,” norāda klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis.
Līdz ar ziņojuma izskatīšanu valdība noteikusi Ekonomikas ministrijai līdz 2024.gada 31.decembrim veikt grozījumus būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos, kas paredz aizliegt īstenot tādus inženiertehniskos risinājums elektroinstalācijā, kuros uz visu daudzdzīvokļu ēku vai ēku kopumu tiek nodrošināts tikai viens elektroenerģijas sistēmas pieslēgums.
Neraugoties uz plānotajiem grozījumiem, mājas īpašniekiem joprojām būs iespēja visiem kopīgi vienoties un slēgt kopīgu elektroenerģijas līgumu biedrības, mājas/nama apsaimniekotāja vārdā, ja to uzskatīs par saimnieciski izdevīgāko elektroenerģijas cenas piedāvājumu.
Papildus KEM plāno veikt izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā, sagatavojot tiesību aktu projektu, kurā tiek precizēta mājsaimniecības lietotāja definīcija. Savukārt līdz š.g. 31. augustam KEM plāno veikt izmaiņas MK Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, izstrādājot kārtību, kādā tiek identificētas fiziskās personas elektroenerģijas sadales sistēmas pieslēgumi.
Pēc grozījumu veikšanas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos mājsaimniecības lietotājs, (kurš šobrīd ir apakšlietotājs), varēs brīvi izvēlēties savu elektroenerģijas tirgotāju un slēgt līgumu pats, izvēloties sev piemērotāko tirgotāju un produktu ar sev izdevīgāko cenu. Vienlaikus, gadījumā, ja starp tirgotāju (pakalpojuma sniedzēju) un lietotāju radīsies domstarpības, mājsaimniecības lietotājam būs iespēja vērsties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) strīda izšķiršanai, ko šobrīd “apakšlietotāja” statuss liedz.
Papildus Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisija šī ziņojuma ietvaros uzdeva KEM izvērtēt AS “Augstsprieguma tīkls” un AS “Sadales tīkls” apvienošanas iespēju. KEM ieskatā ilgtermiņā un piesaistot ārējos finanšu ekspertus, izvērtējums būtu nodrošināms, vērtējot kopējos uzņēmumu finanšu rādītājus, likviditāti, kredītreitingu, u.c. rādītājus, kas būtiski ietekmē uzņēmumu ilgtermiņa finansējuma piesaistes un attīstības iespējas.
Atbilstoši MK pieņemtajam ziņojumam š.g. 9. aprīlī AS “Latvenergo” saglabā līdzdalību AS “Sadales tīkls” līdz brīdim, kad AS “Latvenergo” koncerns īsteno 2300 MW atjaunīgo energoresursu projektu īstenošanu. Pēc jauno 2300 MW lielas atjaunojamo energoresursu jaudas uzstādīšanas Ekonomikas ministrija, iesaistot AS “Latvenergo” veiks izvērtējumu par AS “Latvenergo” līdzdalības saglabāšanu AS “Sadales tīkls”.