Š.g. 15. un 16. janvārī Briselē norisinās neformālā Vides ministru padome. Sanāksmes pirmajā dienā Latviju pārstāvēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) un dalībnieki diskutēja par pielāgošanos klimata pārmaiņām un taisnīgu pārkārtošanos. Sanāksmes otrajā dienā diskutēs par aprites ekonomiku.
Š.g. 15. janvāra sanāksmes rīta sesijā Eiropas Vides aģentūras izpilddirektore Līna Jlē-Monēna (Leena Ylä-Mononen) iepazīstināja klātesošos ar Eiropas Savienības (ES) pirmā klimata riska novērtējuma provizoriskajiem rezultātiem. Tas ir novērtējums par pašreizējo un turpmāko klimata pārmaiņu ietekmi un gaidāmajiem riskiem. Pamatojoties uz jaunākajiem atklājumiem, ES dalībvalstis, tostarp Latvija tika aicinātas izteikt viedokli, kā ES politika visefektīvāk var veicināt vides, ekonomikas un sabiedrības noturību klimata pārmaiņu radītājām sekām.
Pielāgošanās un noturība pret klimata pārmaiņām
Visi diskusijas dalībnieki uzsvēra klimata pārmaiņu būtisko ietekmi un radītos zaudējumus. Vienlaikus tika diskutēts par dažādos līmeņos nepieciešamo rīcību, uzsverot lielo lomu lokālajai rīcībai un sasaisti ar citām nozarēm, jo sevišķi lauksaimniecību, mežsaimniecību, pilsētvidi u.tml., kā arī nepieciešamību klimata pārmaiņu pielāgošanās aspektus sekmīgāk integrēt citās jomās, kā arī dalīties ar labās prakses piemēriem. Kontekstā ar finansējumu vienlīdz būtiski ieguldīt gan publisko, gan privāto finansējumu. Turklāt, lai gan provizoriski pielāgošanās izmaksas varētu būt lielas, nepielāgošanās radītie finanšu zaudējumi varētu būt vēl lielāki.
Latvija kopumā atbalsta ES īstenoto politiku klimata risku novērtēšanā un īstenotos pasākumus, pielāgojoties klimata pārmaiņām. 2019. gadā Ministru kabinets apstiprināja Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām laika posmam līdz 2030. gadam plānu. Plāna mērķis ir mazināt Latvijas sabiedrības, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmi un izmantot gudri un lietderīgi klimata pārmaiņu ietekmi, saskatot labumus. Jau pavisam drīzumā KEM noslēgs darbu pie Klimata likuma, kas paredz ik pēc 10 gadiem izstrādāt, kā arī atjaunot klimata pārmaiņu radīto risku un ievainojamības izvērtējumu.
Taisnīga pārkārtošanās
Pēcpusdienas sesijas laikā debatēs galvenā uzmanība tika pievērsta taisnīgai pārejai. Valstis tika aicinātas diskutēt par ES un dalībvalstu turpmākajiem soļiem, kas valstīm jāveic, lai izveidotu visaptverošāku taisnīgas pārkārtošanās politiku, kas pilda solījumu nevienu neatstāt novārtā, brīdī, kad ES virzās uz oglekļa neitrālu, ekoloģiski ilgtspējīgu, netoksisku un visaptverošu aprites sabiedrību un ekonomiku līdz 2050. gadam.
“Latvija atbalsta ES īstenoto politiku klimata mērķu sasniegšanā. Tomēr būtiski ņemt vērā katras dalībvalsts atšķirīgo nacionālo situāciju un labklājības līmeni. Ceļā uz klimatam draudzīgu ekonomiku jārēķinās ar dekarbonizācijas pasākumu ietekmi uz sabiedrību kopumā, īpaši, mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kuri lielu savu ienākumu daļu izdod par enerģijas patēriņu un transportlīdzekļu izmantošanu vai to sniegtajiem pakalpojumiem un, kuri noteiktos reģionos nevar piekļūt citiem alternatīviem un cenas ziņā pieejamiem mobilitātes risinājumiem,” uzsvēra Stratēģiskās koordinācijas departamenta direktore I. Prūse.
Latvijai ir būtiski, lai virzība uz klimatam draudzīgu tautsaimniecību neradītu situāciju, kas paaugstinātu enerģētiskās nabadzības līmeni. Latvija augsti novērtē ES pieejamos solidaritātes mehānismus – Taisnīgas pārejas pārkārtošanās fonds, Atveseļošanās un noturības mehānisms, kas sniedz iespēju nodrošināt ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu zaļajai pārejai saskaņā ar ES prioritātēm. Savukārt Sociālais klimata fonds atbalsta sociāli visneaizsargātākās sabiedrības grupas, tostarp mazaizsargātas mājsaimniecības, mikrouzņēmumus un transporta lietotājus.
Latvija, tostarp aktīvi strādā pie nacionālā solidaritātes mehānisma izveides un pilnveidošanas. Piemēram, 2023.gada nogalē Saeima atbalstīja KEM izstrādāto piedāvājumu mērķēta atbalsta sniegšanai sociāli mazāk aizsargātām grupām augstu energoresursu cenu kāpuma gadījumā. Līdz ar šī regulējuma izveidi ir tapusi arī vienota automatizēta sistēma, kas noteiks mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalstam.
Aprites ekonomika
Neformālās sanāksmes otrajā diena, 16. janvārī, diskusijas tiks veltītas aprites ekonomikai, dalībvalstu pārstāvjiem apmainoties ar viedokļiem par aprites ekonomikas un resursu pārvaldību ES un globālā līmenī. Sanāksmē norisināsies diskusija par to, kā veicināt pilnīgu pāreju uz aprites ekonomiku un kā aprites ekonomika varētu palīdzēt risināt trīskāršo ekoloģisko krīzi (klimata pārmaiņas, vides piesārņojums un biodaudzveidības zudums). Latviju šajās diskusijās pārstāvēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
ES Padomes prezidējošā valsts no 2024. gada 1.janvāra ir Beļģija. Prezidējošās valsts pienākumus tā pārņēma no Spānijas.