Atsaucoties uz pēdējo dienu aktualizēto jautājumu par Eiropas Parlamenta (EP) ierosinātajiem grozījumiem primārās biomasas (no mežiem izņemtā koksne) izmantošanā, Klimata un enerģētikas ministrija vērš uzmanību, ka Latvija ir viena no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kura iestājas pret šo ierosinājumu īstenošanu.
EP ierosinājums ir veikt grozījumus Atjaunojamo energoresursu direktīvā (REDIII). Lai arī pēc būtības šie grozījumi nenozīmē biomasas kurināmā izmantošanas aizliegumu, tie paredz no atjaunojamās enerģijas mērķa aptvēruma, ilgtspējas kritērijiem un visām valstu atbalsta shēmām izslēgt primāro meža biomasu. Rezultātā meža biomasas kurināmais netiktu uzskatīts par nulles CO2 emisiju kurināmo un tiktu pielīdzināts fosilajam kurināmajam. Tas nozīmētu papildus emisiju kvotu nodošanu, savukārt, tas padarītu bioenerģiju finansiāli neizdevīgāku.
Šāds regulējums attiektos uz jaudas centralizēto siltumapgādi jeb pašvaldību katlu mājām, kurās pamatā kā kurināmo izmanto šķeldu. Ierosinājumi paredz, ka atbalstu nevarētu saņemt sadedzināšanas iekārtas, kuru jauda pārsniedz 7,5 MW. Grozījumi neattiektos uz malkas kurināšanu individuālu mājokļu krāsnīs.
Klimata un enerģētikas norāda, ka šāds ierosinājums var apdraudēt ES dalībvalstu iespējas nodrošināt enerģētisko drošību, izmantojot vietējo atjaunojamo enerģiju, tādā veidā arī ietekmēt ES virzību uz klimatneitralitāti. Pēc būtības minētais priekšlikums var veicināt fosilo, arī importēto energoresursu izmantošanu, lai dalībvalstis varētu nodrošināt sevi ar nepieciešamo enerģiju, īpaši siltumenerģiju. Šāda ierosinājuma pieņemšanas gadījumā, bioenerģija var zaudēt priekšrocības tās izmantošanai.
Kopumā Latvija atbalsta ES virzību uz plašāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu, taču EP ierosinājums pilnībā izslēgt primāro biomasas enerģiju no atjaunojamās enerģijas un ilgtspējīga kurināmā aptvēruma, var pārtraukt Eiropai nepieciešamo vietējās enerģijas piegādi, kā arī var radīt ietekmi uz iedzīvotāju maksātspēju.
Klimata un enerģētikas ministrija aicina EP meklēt tehnoloģiskos risinājumus un veicināt pētījumus, lai attīstītu alternatīvas un ES ilgtermiņā būtu iespējams pāriet uz bezemisiju tehnoloģijām siltumapgādē, kas ir īpaši svarīgas valstīm ar zemām ziemas temperatūrām un būtiski lielāku apkures dienu skaitu nekā Eiropas Savienībā vidēji.
Jāatzīmē, ka šobrīd ES Padomes, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta starpā notiek trialoga sarunas par grozījumiem minētajā direktīvā. Līdz šim ir notikusi tikai viena trialoga sanāksme, kas attiecās uz šiem bioenerģijas jautājumiem, tādēļ šos grozījumus vēl ir iespējams manīt.