Eiropas Komisija š.g. 6. februārī publicēja paziņojumu par Eiropas Savienības (ES) klimata mērķiem 2040. gadam. Paziņojums dalībvalstīm šobrīd nav juridiski saistošs. Eiropas Komisija, tostarp publicējusi detalizētu ietekmes novērtējumu par iespējamiem veidiem, kā sasniegt saskaņoto mērķi līdz 2050. gadam, sasniedzot ES klimatneitrālitāti. Ar šo paziņojumu Eiropas Komisija uzsāk plašas politiskās debates un dialogu ar sadarbības partneriem un sabiedrību. Eiropas Komisija iesaka kopīgiem spēkiem panākt, lai 2040. gadā siltumnīcefektu gāzu emisijas (SEG) ES ir samazinātas 90% apmērā, salīdzinot ar 1990. gadu.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Eiropas Komisijas paziņojums par 2040. gada mērķiem ir pamats Latvijai uzsākt diskusijas. Pirmā plaša mēroga diskusija par 2040. gada klimata mērķiem ES līmenī notiks Vides ministru padomē š.g. 25. martā. Izpildīt uzdevumu nav pašmērķis. Sarunu ceļā vienmēr raugāmies uz to, lai rastu līdzsvaru, ko arī meklēsim! Izvērtēsim, kādas iespējas tas mūsu uzņēmumiem paver. Lai sagatavotos gaidāmajam Eiropas līmeņa dialogam, rūpīgi analizēsim Eiropas Komisijas redzējumu un sadarbībā ar nozaru ministrijām, sadarbības partneriem (NVO) sagatavosim Latvijas nacionālās pozīcijas projektu, ko martā iesniegsim izskatīšanai valdībā.
2020. gada nogalē ES dalībvalstis vienojās līdz 2030. gadam samazināt ES siltumnīcefektu gāzu emisijas par 55% un 2050. gadā sasniegt klimatneitralitāti. Virzība uz klimatneitralitāti 2050. gadā ir sadalīta vairākos posmos. Lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju no 2030. gada uz 2050. gadu, 2040. gads ir būtisks starpposms.
Šobrīd pāragri spriest, kāds būs ES dalībvalstu diskusiju rezultāts. Tas prasīs plaša mēroga politiskās diskusijas un sarunas ar abiem ES likumdevējiem – ES Padomi un Eiropas Parlamentu – līdz attiecīgo grozījumu veikšanai Eiropas klimata likumā.
Šobrīd visas ES dalībvalstis, tostarp Latvija, aktīvi strādā pie nozaru pasākumiem un analīzes, lai sasniegtu 2030. gada klimata mērķus. Sadarbībā ar sadarbības partneriem (NVO), uzņēmumiem un citām institūcijām notiek plašas konsultācijas par atjaunoto Nacionālo enerģētikas un klimata plāna projektu 2030. gadam.
Diskusija par 2040. gada mērķrādītāja savlaicīgu noteikšanu palīdzēs ES izstrādāt un ieviest nepieciešamo politiku un investīciju programmas, lai nodrošinātu, ka virzība uz klimatneitralitāti iet roku rokā ar spēcīgu un stabilu ekonomiku, nākotnes prasībām atbilstošām darbvietām Eiropā. Vienlaikus, kā atzīst Eiropas Komisija – virzība uz 2040. gada mērķiem ir jāīsteno saderīgi ar ilgtspējīgu un cenas ziņā pieejamu enerģiju, pārtiku un materiāliem.
Lai nodrošinātu Eiropas konkurētspēju, Eiropas Komisija uzver, ka pārejai uz klimatneitralitāti nepieciešama visaptveroša investīciju programma nākamajām desmitgadēm. Investīcijas tīrā enerģijā palīdzēs samazināt arī importētā fosilā kurināmā izmantošanu, padarot mūs ekonomiski un politiski noturīgākus, vienlaikus izolējot no fosilā kurināmā cenu satricinājumiem.
Pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ir vērsta uz to, lai nodrošinātu ES iedzīvotāju labklājību un labbūtību gan šobrīd, gan ilgtermiņā, vienlaikus nodrošinot taisnīgu pārkārtošanos, kurā ņemta vērā pārmaiņu ietekme uz visneaizsargātākajiem.