Ceturtdien, 13.jūlijā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātos noteikumus par Modernizācijas fonda darbības kārtību Latvijā. Fonds ir jauns finanšu instruments, kas atbalsta investīcijas, lai īstenotu enerģētikas sistēmas modernizāciju un veicinātu energoefektivitātes uzlabošanu. Šobrīd tas ir pieejams 10 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. MK noteikumi nosaka kādiem investīciju virzieniem Modernizācijas fonda līdzekļi turpmāk tiks izmantoti, lai straujāk virzītos uz klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu.
Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars: “Fonda pieejamais finansējums sniegs būtisku ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā, straujākiem soļiem virzoties uz siltumnīcefektu gāzu emisiju (SEG) samazināšanu. Līdz 2027.gadam ir noteikti trīs galvenie investīciju virzieni fonda līdzekļu izmantošanai - veicināt elektromobilitāti uzņēmumos un pašvaldībās, rosināt pāreju uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, tostarp palielinot biometāna izmantošanu, kā arī plašāk ieviest energoefektivitātes pasākumus uzņēmumos.”
Modernizācijas fonda līdzekļi tiks izmantoti, lai finansētu šādas investīcijas:
- Bezemisiju transportlīdzekļu iegādi, vidējas un lieljaudas uzlādes punktu uzstādīšanu, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju iegādi;
- Energoefektivitātes uzlabošanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanu komersantiem enerģijas sadales, pārvades un ražošanas procesos, tostarp elektroenerģijas infrastruktūras modernizēšanu vai paplašināšanu un viedo tehnoloģiju un digitālo risinājumu ieviešanu;
- Atjaunojamo energoresursu izmantošanu daudzdzīvokļu, kā arī valsts un pašvaldību ēkās un energokopienās, tajā skaitā ar to darbību saistītās infrastruktūras izveidē.
Par katru no atbalstāmajiem virzieniem KEM izstrādās konkursu nolikumus, kur detalizēti tiks norādīts pieejamais finansējuma apjoms katram investīcijas virzienam, kā arī noteikts projektu iesniedzēju loks, kuri varēs pieteikties līdzekļu saņemšanai, kā arī citi konkursa nosacījumi. Tuvāko mēnešu laikā KEM nodrošinās publisko apspriešanu par konkursa nolikumu saistībā ar investīciju virzienu – bezemisijas transportlīdzekļu iegādi, kā arī uzlādes punktu un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju iegādi un uzstādīšanu.
Latvijai SEG mērķi ir sadalīti starp ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) iekļautām darbībām un neiekļautām darbībām (ne-ETS). Vislielākais SEG apjoms rodas t.s. ne-ETS sektorā – transporta, lauksaimniecības un enerģētikas nozarēs, bet vismazāk rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas sektorā.
Ievērojot uzstādīto virzienu ambiciozāku klimata mērķu sasniegšanā, lai to nodrošinātu arī Modernizācijas fonda līdzekļi tiks koncentrēti uz investīcijām ne-ETS sektora problemātiskajās nozarēs. Prioritārie virzieni ir cieši saistīti ar izvirzītajiem Latvijas klimata mērķiem, kas definēti Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā 2021-2030. gadam. Vienlaikus tiks nodrošināta nepārklāšanās ar citu finanšu instrumentu un ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā ietvertajām aktivitātēm.