Ceturtdien, 13. jūnijā, Saeima atbalstījusi Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) gatavotos grozījumus likumprojektā “Enerģētikas likums”. Ar grozījumiem tiek sekmēta atjaunīgo energoresursu izmantošana, īpaši siltumapgādē un aukstumapgādē, kā arī ilgtspējīga kurināmā izmantošana, kas atbilst noteiktiem ilgtspējīgiem kritērijiem. Cita starpā likumā ietverti grozījumi pozitīvi ietekmēs biometāna nozares attīstību, nodrošinot labas starta pozīcijas komersantiem attīstīt biometāna ražošanu Latvijā.
Siltumapgādes un aukstumapgādes zaļināšana
Latvijā Katra pašvaldība jau šobrīd centralizēto siltumapgādi savā teritorijā nodrošina autonomi. Šī neatkarīgā funkcija joprojām katrai pašvaldībai līdz ar izmaiņām likumā saglabājas. Izmaiņas likumā vienīgi paredz to, ka pašvaldība varēs pati izvērtēt, kādus apkures risinājumus ieviest privātmāju jaunbūvēs vai privātmājās, kur notiek renovācija, tostarp veikt siltumapgādes sistēmas maiņu, kas ļaus plašāk izmantot atjaunīgos energoresursu.
Gādājot par iedzīvotāju veselību un vidi, pašvaldība savos saistošajos noteikumos varēs noteikt, ka veicot privātmājas renovēšanu vai jaunas privātmājas būvniecību, var ierobežot dabasgāzes izmantošanu, dodot priekšroku biomasai (granulas, briketes, malka) vai bezemisiju tehnoloģijām – saules kolektori un paneļi, siltumsūkņi, vai šo tehnoloģiju kombinācijai.
Zaļais kurss sniedz mums iespējas izmantot efektīvas apkures sistēmas, kas ir dabai draudzīgākas tehnoloģijas, kuru izmantošana ne vien ļauj mums dzīvot tīrā un sakoptā vidē, bet arī ietaupīt izmaksas. Šobrīd Latvijā ar valsts atbalstu uzstādīti teju 12 tūkst. dažādu videi draudzīgu tehnoloģiju – biomasas katli, kas piemēroti granulu kurināmajam, siltumsūkņi, saules kolektori ar akumulācijas tvertnes u.c.
Regulējuma mērķis ir nodrošināt tīrāku un videi draudzīgu kurināmā izmantošanu, lai uzlabotu gaisa kvalitāti pilsētās un mazinātu iedzīvotāju izmaksas ilgtermiņā, vienlaikus rūpējoties par iedzīvotāju veselību. Ņemot vērā likuma grozījumus, tie neaizliedz mājsaimniecībām, kuras šobrīd dzīvo privātmājā vai daudzīvokļu mājā turpināt izmantot savu jau esošo uzstādīto apkures avotu, piemēram, gāzes kaltu.
Kurināmā resursu atbilstība ilgtspējas un siltumnīcefektu gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem
Kurināmā piegādātājiem būs jānorāda kurināmā (biomasas kurināmo, bioloģisko šķidro kurināmo, biogāzi, pārstrādāto oglekļa kurināmo) atbilstība ilgtspējas un emisiju ietaupījumu kritērijiem. Šādā veidā uzskatāmi būs redzams, ka kurināmais ir atjaunīgais energoresurss, un par to kurināmā piegādātājs varēs saņemt finanšu atbalstu.
Grozījumi paredz virkni dažādu precizējumu, papildinājumu un nosacījumu par atjaunīgo energoresursu saistību izpildi, atjaunīgo energoresursu veicināšanu siltumapgādē un aukstumapgādē, ilgtspējas kritērijiem u.c. Ar grozījumiem Latvija pārņem Eiropas Savienības direktīvas prasības, ar kurām attīstām nacionālo regulējumu, lai veicinātu enerģijas apgādes drošumu, efektivizētu administratīvos procesus, veicinātu siltumenerģijas ražošanu no efektīviem un cenas draudzīgiem avotiem.
Biometāna attīstība Latvijā
Komersanti, kuri attīsta vai plāno attīstīt biometāna ražošanu, vērsuši uzmanību, ka dabasgāzes apgādes sistēmā ievadāmā biometāna kvalitātes kontroles iekārtu iegāde, to uzstādīšana ir izmaksu ietilpīgākā daļa no kopējām biometāna ražotnes izmaksām. Nodrošinot kompromisu starp nozari un sabiedrības interesēm, grozījumi paredz, ka daļu no pieslēguma – uzskaites mēraparāts, hromotogrāfs, odorizācijas sistēmas, – izmaksām segs AS “Conexus Baltic Grid” par saviem līdzekļiem.
Grozījumi stājas spēkā 2024. gada 15. jūlijā.
Atlikumsiltuma integrēšana siltumenerģijas tirgū
Grozījumi paredz virkni jauninājumu atlikumsiltuma integrēšanai siltumenerģijas tirgū. Bieži vien atlikumsiltums rodas datu centros, ražošanas uzņēmumos, notekūdeņu attīrīšanas stacijās u.c. uzņēmumos, kas ir vērtīgs materiāls tālākai mājokļus apsildei. Siltumapgādes uzņēmumam, kas noteiktajā pašvaldības zonā apgādā lietotājus ar siltumenerģiju, būs jāizvērtē, kādas ir iespējas šo radušos atlikumsiltumu ievadīt siltumapgādes sistēmā.
Siltumapgādes uzņēmums (operators) varēs izvērtēt gan tehniskās iespējas atlikumsiltuma uzņemšanai sistēmā, gan noteikt kvalitātes kritērijus, piemēram, minimālo atlikumsiltuma temperatūru, kāda ievadāma sistēmā. Siltumapgādes uzņēmuma (operatora) pienākums būs uzņemt sistēmā atlikumsiltumu, ja tas atbildīs kvalitātes kritērijiem, un tā cena būs zemāka, nekā siltumenerģijai, kuras ražošanā tiek izmantots papildu kurināmais.
Grozījumi veikti, lai gan pārņemtu Eiropas Savienības direktīvā ietvertās prasības, gan balstoties uz esošās situācijas izvērtējumu par potenciālo atlikumsiltuma apjomu, ko būtu iespējams ievadīt sistēmā, tādējādi radot iespēju siltumenerģijas ražošanā patērēt mazāk kurināmā un radot iespēju samazināt siltumenerģijas tarifu galalietotājiem.
Grozījumi par atlikumsiltuma izmantošanu siltumapgādē stājas spēkā ar 2024. gada 1. oktobri.