Bilde
Skatīt: https://infogram.com/neto-norekinu-sistema-latvija-1hnp27e35yynn4g?live

Otrdien, 6. februārī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus MK noteikumos “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”. No š.g. 1. gada maija Latvijā sāks darboties jauna sistēma – neto norēķinu sistēma, ko varēs izmantot arī uzņēmumi. Proti, iespēja saražot elektroenerģiju pašpatēriņam no atjaunojamajiem resursiem, piemēram, uzstādot saules paneļus un pārpalikumu nododot elektroenerģijas tirgotājam.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis skaidro: “Ņemot vērā interesi uzņēmumu vidū, jauno neto norēķinu sistēmu esam paplašinājuši. Neto norēķinu sistēmas labumus varēs baudīt arī uzņēmumi – gan lielākas komercsabiedrības, gan mazāki ģimenes uzņēmumi. Pozitīvi, ka saražoto elektroenerģiju uzņēmums varēs izmantot vairākos savos objektos, kā arī saražotās elektroenerģijas pārpalikumu uzkrāt “virtuālā makā”, lai ziemas mēnešos varētu to izmantot elektroenerģijas rēķina izmaksu segšanai. Raugāmies uz šīs sistēmas priekšrocībām vienlīdz kā iespēju uzņēmumiem vairot konkurētspēju.”

Jaunā neto norēķinu sistēma sāks darboties ar 2024. gada 1.maiju
Neto norēķinu sistēmu izmanto aktīvie lietotāji, kuri uzstādījuši, piemēram, saules paneļus un ražo “zaļo” elektroenerģiju. Klasiski elektrību visvairāk saražo vasaras mēnešos, pilnībā nosedzot savu patēriņu, un uzkrāj pārpalikumu gaidāmajiem ziemas mēnešiem. Šīs sistēmas ietvaros uzkrāto pārpalikumu varēs nodot tirgotājam, kurš šo pārpalikumu uzglabās “virtuālā makā”.

Jaunās sistēmas ieguvumi:

  1. Paplašina lietotāju loku – neto norēķinu sistēmu varēs izmantot arī uzņēmumi.
  2. Saražoto elektroenerģiju varēs izmantot visos lietotāja objektos.
  3. Atjaunīgo ražošanas iekārtu, piemēram, saules paneļu, jaudu varēs sasniegt pat 999,999 kW.
  4. Elektroenerģijas pārpalikumu varēs nodot savam tirgotājam par līgumā noteiktu vienošanās cenu, tostarp t.s. universālā pakalpojuma cenu, ja iekārtas jauda ir līdz 50 kW.
  5. Uzkrājumu “virtuālā makā” varēs izmantot elektroenerģijas rēķinu segšanai, gan elektroenerģija cenas, gan sistēmas pakalpojumu segšanai.

Kā darbosies jaunā sistēma?
Uzņēmums slēgs līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju par dalību neto norēķinu sistēmā. Elektroenerģijas pārpalikumu, kas tiks saražots un netiks uzreiz izmantots savam patēriņam, varēs nodot savam tirgotājam par līgumā noteikto vienošanās cenu, tostarp t.s. universālā pakalpojuma cenu. Uzkrājumu naudas izteiksmē uzņēmums varēs izmantot elektroenerģijas rēķinu segšanai, piemēram, ziemā, kad individuālā elektroenerģijas ražošanas iekārta, piemēram, saules paneļi, saražo mazāku elektroenerģijas apjomu. Princips līdzīgs, piemēram, kā ar dažādu tirgotāju lojalitātes karšu uzkrājumiem.

Universālā pakalpojuma cena
Universālo pakalpojumu varēs izmantot uzņēmumi, kam ražošanas iekārtu uzstādītā jauda nepārsniedz 50 kW. Minimālā cena par nodoto enerģiju nedrīkstēs būt zemāka par 0 EUR/MWh, un tirgotājs to nevarēs samazināt vairāk kā par 20 EUR/MWh no Nord Ppol biržas nākamas dienas stundas cenas. Piemēram, ja Nord Pool biržas nākamās dienas stundas cena uz to brīdi ir 80 EUR/MWh, gala cena, par kādu elektroenerģija tiks nodota tirgotājam, ir ne mazāka, kā 60 EUR/MWh. Ar universālā pakalpojuma piedāvājumu un līguma nosacījumiem varēs iepazīties tirgotāju tīmekļvietnēs.

Tiem, kam uzstādītās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jauda pārsniedz 50 kW, būs iespēja vienoties ar tirgotāju par citu elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas līguma veidu, tostarp, vienoties par cenu, par kādu lietotājs elektroenerģijas pārpalikumu nodos savam tirgotājam.

Saražoto elektroenerģiju varēs izmantot visos aktīvā lietotāja objektos – līgums noslēgts pie viena tirgotāja
Lai aktīvais lietotājs varētu patērēt elektroenerģiju visos savos objektos, elektroenerģijas tirdzniecības, kā arī neto norēķinu sistēmas līgumam par visiem aktīvā lietotāja objektiem ir jābūt noslēgtam pie viena tirgotāja, un līgumam ir jābūt uz aktīvā lietotāja vārda. Visiem aktīvā lietotāja objektiem ir jābūt pieslēgtiem arī viena sadales sistēmas operatora pārvaldītajiem tīkliem.

❗ Par specifiskiem nosacījumiem, kā darbojas neto norēķinu sistēma, aicinām vērsties pie sava elektroenerģijas tirgotāja. Ja rodas papildu jautājumi par neto norēķinu sistēmu aicinām sazināties ar Enerģijas tirgus departamenta direktoru Gunāru Valdmani (gunars.valdmanis@kem.gov.lv

Baiba Jakobsone

Departamenta direktore
baiba.jakobsone [at] kem.gov.lv
Infografika