ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma un Sociālais klimata fonds. Eiropas Komisija, 2024 (video ar latviešu val. subtitriem pieejams šeit).

Saskaņā ar Eiropas parlamenta un padomes direktīvas 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK ar Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (turpmāk – ES ETS Direktīva) reformu, sākot ar 2024. gadu Eiropas Savienības  emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (turpmāk – ES ETS) tiek paplašināta uz jūrniecības sektoru.  ES ETS jūras transporta darbības attiecas uz visiem lielajiem kuģiem (ar bruto tonnāžu 5 000 un vairāk), kas ienāk ES ostās, neatkarīgi no karoga valsts.

Jūras transporta iekļaušana ES ETS ir daļa no ES “Gatavi mērķrādītājam 55” pakotnes, lai samazinātu kopējās ES siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijas par 55% līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 1990. gada emisiju līmeni.

Kaut arī jūras transports sākot ar 2024. gadu ir daļa no ES ETS, jau kopš 2018. gada jūrniecības transportam ir jāievēro monitoringa, ziņošanas un verifikācijas pienākumi, kuri ir noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/757 (2015. gada 29. aprīlis) par jūras transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (turpmāk – Regula 2015/757).

Katram kuģim ir jāziņo par to SEG emisiju apjomu, kas ir radies degvielas un kurināmā sadedzināšanas rezultātā, kamēr kuģis ir jūrā, kā arī piestātnēs. Sākot ar 2024. gada 1. janvāri kuģošanas sabiedrības ziņo par oglekļa dioksīdu (CO2), metānu (CH4) un dislāpekļa oksīdu (N2O).

Sākot ar 2025. gada 1. janvāri Regulas 2015/757 prasības attieksies arī uz piekrastes kuģiem, kuru bruto tilpība ir lielāka par 5000 GT,  kā arī uz piekrastes kuģiem un ģenerālkravas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 5 000 GT, bet ne mazāka par 400 GT.

Sistēma attiecas uz:

  • 50 % emisiju no reisiem, kas sākas vai beidzas ārpus ES;
  • 100 % no emisijām, kas rodas starp divām ES ostām un kad kuģi atrodas ES ostās;
  • ES klimata mērķu sasniegšanu.

Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju, kuģošanas sabiedrībām sākotnējā pakāpeniskas ieviešanas periodā ir jānodod kvotas tikai par daļu emisijām:

  • 2025. gadā - par 40 % no 2024. gada emisijām;
  • 2026. gadā - par 70 % no 2025. gada  emisijām;
  • no 2027. gada - par 100 % no emisijām.

 

2024. gada. 30. janvārī tika publicēts Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2024/411 par kuģošanas sabiedrību sarakstu, kurā norādītas kuģošanas sabiedrību administrējošās iestādes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka kuģošanu sabiedrību administrējošās iestādes (ES dalībvalstis). Latvija ir kuģošanu sabiedrības administrējošā iestāde šādām kuģošanas sabiedrībām:

SJO sabiedrības un reģistrētā īpašnieka unikālais identifikācijas numurs

Nosaukums

1847753

Alpha Shipping Company SIA

5391723

HT Shipmanagement SIA

4032143

INOK TM Ltd

0931732

KASUGA SHIPPING CO., LTD.

1866320

LSC

5747919

RIX SHIPMANAGEMENT

6325605

SIA “Windrose Shipmanagement Ltd"

6115251

SIA TB Marine Shipmanagement

Augstāk norādītais saraksts nenosaka, ka uz kuģošanas sabiedrību attiecas ES ETS Direktīva. Kuģošanas sabiedrības iekļaušana ES ETS ir atkarīga no ES ETS Direktīvas  I pielikumā uzskaitīto jūras transporta darbību veikšanas. Saraksts tikai nosaka administrējošo iestādi attiecībā uz kuģošanas sabiedrību.

Kaut arī katrai administrējošajai iestādei (ES dalībvalstij) ir piešķirtas kuģošanas sabiedrības, tas nenozīmē, ka saraksts ir pilnīgs. Ja kuģošanas sabiedrība nav sarakstā tā tiek piešķirta atkarībā no tā, kurā ES dalībvalsts ostā kuģis ir uzsācis vai beidzis pirmo reisu (sākot ar 2024. gada 1. janvāri). Sarakstu Eiropas Komisija atjaunos ik pēc 2 gadiem.

Galvenie pienākumi, kuri jāveic kuģošanas sabiedrībām (katram, kas atbilst Regulas 2015/757 (MRV) Jūras regulas prasībām):

Monitorings: kuģošanas sabiedrības saskaņā ar saviem attiecīgajiem monitoringa plāniem veic monitoringu par katru savu kuģi attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, degvielas patēriņu un citiem parametriem, piemēram, nobraukto attālumu, jūrā pavadīto laiku un pārvadāto kravu par katru reisu, lai apkopotu gada datus emisiju ziņojumā, ko pārbauda akreditēts MRV atkreditēts verificētājs.

Emisiju ziņojums: līdz katra gada 31. martam kuģošanas sabiedrībām ar THETIS-MRV starpniecību sniedz Komisijai, atbildīgajai administrējošai iestādei un valstīm, kurās šie kuģi ir reģistrēti ("karoga valstis"), verificētus emisiju ziņojums par katru kuģi, kas iepriekšējā pārskata periodā (kalendārajā gadā) ir veicis jūras transporta darbības Eiropas Ekonomikas zonā. Atbilstības dokuments: līdz katra gada 30. jūnijam kuģošanas sabiedrībām jānodrošina, lai uz visiem tiem kuģiem, kas iepriekšējā pārskata periodā ir veikuši darbības un apmeklē Eiropas Ekonomikas zonas ostas, būtu atbilstības dokuments. To var pārbaudīt dalībvalstu iestādes.

Regulu 2015/757 nepiemēro šādām kuģu kategorijām:

  • karakuģi;
  • jūras spēku palīgkuģiem;
  • zvejas un zivju apstrādes kuģiem;
  • vienkāršas konstrukcijas koka kuģiem;
  • kuģiem, kuru kustību nenodrošina mehāniski līdzekļi
  • nekomerciāli izmantotiem valsts dienesta kuģiem.

 

Galvenie tiesību akti:

Papildus informācija:

 

Prezentācija  par ES ETS Jūrniecības sektoru, 2023. gada 22. novembrī: