Neto uzskaites un neto norēķinu sistēma

Patlaban ir spēkā neto uzskaites sistēma, kas nosaka, kā mājsaimniecības uzskaita pašpatēriņam saražoto, bet neizmantoto (kopējā tīklā nodoto) zaļo enerģiju. Ja kopējā elektrotīklā nodotās elektroenerģijas ir vairāk nekā no tīkla saņemtās, starpība tiek uzkrāta un to var izmantot, kad saražotās enerģijas apjoms ir mazāks. Neto uzskaites sistēma ir pieejama tikai mājsaimniecībām un tiek piemērota automātiski. Elektroenerģiju šajā sistēmā uzskaita kilovatstundās. Enerģijas pārpalikumu var izmantot tikai tajā pieslēgumā, kur tā saražota.

Mājsaimniecības, kuras neto uzskaites sistēmai būs pievienojušās līdz 2024. gada 30. aprīlim, to varēs izmantot vēl piecus gadus – līdz 2029. gada 28. februārim. Uzsākot zaļās enerģijas ražošanu pēc šā gada 30.aprīļa, mājsaimniecībām būs iespējams pievienoties tikai jaunajai – neto norēķinu – sistēmai.

Neto norēķinu sistēma ir vairāk balstīta tirgus principos, un būtiska atšķirība ir tā, ka saražotās elektroenerģijas pārpalikuma vērtība tiks uzskaitīta naudas izteiksmē, nevis kilovatstundās. Zaļās enerģijas ražotājs jaunajā sistēmā tiek definēts kā “aktīvais lietotājs”. Jaunā sistēma paredz arī citus jauninājumus:

• saražoto elektrību varēs izmantot arī citos objektos;
• neto norēķinu sistēmā varēs iesaistīties ne vien mājsaimniecības, bet arīdzan uzņēmumi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
• pievienošanās sistēmai nebūs automātiska, klientam būs jāvienojas ar kādu no elektroenerģijas tirgotāju par pakalpojuma izmantošanu.

Atšķirībā no līdzšinējās neto uzskaites sistēmas, kad mājsaimniecība saražoto elektrību varēja izmantot tikai savām vajadzībām objektā, kur tā saražota, neto norēķinu sistēma paredz plašākas izmantošanas iespējas. To varēs izmantot arī:

• citos savos objektos;
• kopīgam patēriņam vienā ēkā, piemēram, ar kaimiņu, ar kuru noslēgts kopīgošanas līgums;
• energokopienas objektos, kurā apvienojušies vairākas personas un sadala savā starpā saražoto enerģiju, nekļūstot par tās tirgotājiem.

Pārpalikumu būs iespējams nodot kādam no elektroenerģijas tirgotājiem, savstarpēji vienojoties par cenu un nosakot to līgumā. Aktīvā lietotāja nepatērēto enerģiju tirgotājs uzkrās “virtuālajā maciņā”, ko varēs izmantot elektrības rēķina, tostarp sistēmas pakalpojumu izmaksu segšanai.

Pārpalikumu tirgotājam varēs nodot par salīdzināmu un pārskatāmu cenu, izmantojot tā dēvēto universālo neto norēķinu sistēmas pakalpojumu. Minimālo universālā neto norēķinu sistēmas pakalpojuma cenu noteiks Ministru kabinets. Aktīvais lietotājs varēs izmantot ne tikai šo universālo pakalpojumu, bet izvēlēties arī kādu citu no enerģijas tirgotāja piedāvātajiem produktiem pārpalikuma nodošanai.

Mājsaimniecības līdzšinējās neto uzskaites sistēmas vietā varēs izvēlēties neto norēķinu sistēmu. Taču atgriezties atpakaļ pie neto uzskaites sistēmas nebūs iespējams.

Mājsaimniecībām, kuras laika posmā no 2024. gada 1. maija līdz 2025. gada 28. februārim izlems pāriet uz jauno neto norēķinu sistēmu, Elektroenerģijas tirgus likums paredz priekšrocību salīdzinot ar tiem, kuri sistēmai pievienosies vēlāk. Šie aktīvie lietotāji nepatērēto elektrības apjomu varēs pārvērst naudā līdz noteiktai maksimālajai vērtībai. Maksimālo nepatērētās elektroenerģijas vērtību un kārtību, kādā nepatērētā elektroenerģija tiks izteikta finansiālā vērtībā, noteiks Ministru kabinets. Plānots, ka detalizēta kārtība mājsaimniecībām būs zināma jau līdz 2024.gada janvāra beigām.

Saeimā 2023. gada 21. decembrī pieņemtie Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi precizē jaunās sistēmas darbības sākuma termiņus un aktīvā lietotāja definīciju. Savukārt valdībai līdz 2024. gada 31. janvārim jānosaka detalizēta aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas pārpalikuma maksimālā sliekšņa noteikšanas un izmantošanas kārtība, proti, katram aktīvajam lietotājam, kas darbosies neto norēķinu sistēmā, noteikts saražotās elektroenerģijas apjoms būs jāpatērē paša vajadzībām. Neto norēķinu sistēmu lietotāji varēs sākt lietot pēc Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas. Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts ir starpinstitūciju saskaņošanas procesā.